RĪGA, 3. novembris — Sputnik. Latvijas politiķi un militārās industrijas pārstāvji vēlas vienoties par tādu sadarbības modeli, kurā lauvas tiesa militārā budžeta paliktu Latvijā, nevis aizietu uz ārvalstīm.
Stratēģiskā partnerība ar valdību uzņēmējiem nozīmēs gan ekskluzīvas priekšrocības un pat monopolstāvokli, gan ekskluzīvus ilgtermiņa pienākumus, vēsta nra.lv.
Latvija – pirmajā vietā
Militārajai rūpniecībai ir īpatnība – tā darbojas slepenās informācijas laukā, tātad ļoti bieži atklāti konkursi te vispār nav iespējami. Vienlaikus aizsardzības budžets ar katru gadu pieaug, un valsts vēlas, lai šī nauda ne tikai kāpina militārās spējas, bet arī maksimāli darbojas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes labā, patāstīja aizsardzības ministrs, tiekoties ar militārās rūpniecības pārstāvjiem nedēļas sākumā.
"Latvija ir pirmajā vietā. Un Latvijas uzņēmēji ir pirmajā vietā. Mums nav mērķis atdot savu naudu kādam citam. Ja nav alternatīvas, tad mēs to darām. Bet arī tad viņiem jāsadarbojas ar Latvijas uzņēmējiem.
Miera laikā šāda pieeja palīdz ekonomikai, kara laikā dod stratēģisku autonomiju, jo mēs nevaram paļauties, ka krīzes situācijā mums visu piegādās un visu atvedīs," paziņoja ministrs.
Tā ir daudzsološa ziņa uzņēmumiem, kas strādā militārās ekonomikas jomā. Topošais valsts visaptverošās aizsardzības modelis, kas paredz visas sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā, piešķir lielu lomu arī uzņēmumiem, sola plašāku iesaisti, garantijas, bet arī lielāku kontroli, jo runa ir par lielu naudu - aizsardzības budžets ir 2% no iekšzemes kopprodukta, nākamgad – aptuveni 663 miljoni eiro.
Patlaban uzņēmējiem izsniegts apspriešanai stratēģiskās partnerības dokuments, kas ietver ierobežotas pieejamības informācija. Tikšanās laikā teiktais liecina, ka galvenais jautājums tajā ir iespējama monopola piešķiršana konkrētiem uzņēmumiem ar vēlāku šī monopola kontroli, lai ekskluzīvais stāvoklis netiktu izmantots ļaunprātīgi. Jānosaka noteikti peļņas griesti. Šobrīd tiek apspriests tās līmenis līdz 10% no apgrozījuma.
Uzņēmumiem līgums ar valdību nozīmētu garantētus pasūtījumus uz desmit gadiem, iespējams, pat militāro fondu piesaiste ražotņu attīstīšanai.
Apturēt krāpniekus
To, kāpēc armijai nepieciešama stratēģiska partnerība, paskaidroja AM valsts sekretārs Jānis Garisons: iepērkot un testējot militāras nozīmes preces, armija uzņēmējiem nodod sensitīvu informāciju par savu potenciālu, ko vienkārši nedrīkst izplatīt pa labi, pa kreisi. Iegūstot priekšrocības, nebūtu pareizi ļaut iegūt pretiniekam šo pašu labumu.
Jāpiebilst, ka bezkonkurences apstākļos, nepieciešami efektīvi kvalitātes kontroles mehānismi. Uzņēmēju noskaņojumu pauda Aizsardzības un militāro tehnoloģiju pētījumu centra vadītājs Juris Ķiploks, kurš uzsvēra: pēdējos gados Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas savos iepirkumos arvien biežāk tiek atklāti krāptas: "Sākot no neatbilstošas kvalitātes precēm, beidzot ar pilnīgiem kontrafaktiem - rupjiem viltojumiem." Tomēr negodīgie uzņēmumi atkal un atkal piedalās konkursos, lai arī tos no piegādātāju loka vispār būtu jāizslēdz.
Toties godprātīgajiem uzņēmumiem nepieciešami skaidrāki spēles noteikumi. Pašlaik vietējie uzņēmēji aizsardzības iepirkumos saņem trešo daļu līgumu. Lai palielinātu šo daļu, jāsaprot, kādās jomās un kāda veida produkti un pakalpojumi armijas vajadzībām jāattīsta. No otras puses, šiem produktiem arī pašiem par sevi jābūt konkurētspējīgiem.
Bankām jāmaina attieksme
Diskusijas gaitā tika apspriesta arī industrijai aktuālā problēma – banku neuzticēšanās. Aizsardzības joma kopumā ir visvairāk uzraudzītā valstī (to atzīmēja valsts kontroliere Elita Krūmiņa), tomēr bankas vienkārši nedod līdzekļus attīstībai militāras nozīmes preču ražotājiem, jo starptautiskie banku uzraugi militāro jomu pasludinājuši par neuzticamu un par potenciālu sadarbības partneri teroristiem.
Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks atzina, ka tā nedrīkst būt – tas ir valstiski nepareizi.
Kas vēl būtu labojams, kļūs skaidrs, kad valsts visaptverošās aizsardzības modelis būs izklāstīts uz papīra.. pagaidām darbs buksē, bet termiņš, kurā citām ministrijām bija jāsniedz savs viedoklis par savu atbildības nozari valsts aizsardzībā, atkal ir pagarināts.
