RĪGA, 18. oktobris – Sputnik. Latvijas automātiskā pilsonības piešķiršana nepilsoņu bērniem atstāj aiz borta simtiem tūkstošu valsts iedzīvotāju, paziņoja Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs RIA Novosti.
Vakar Latvijas Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja bijušā Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa iniciēto likumprojektu par automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem.
Saskaņā ar likumprojektu, no 2020. gada visi Latvijas nepilsoņu ģimenēs jaundzimušie automātiski saņems pilsonību, izņemot gadījumus, kad vecāki būs izvēlējušies bērnam citas valsts pilsonību vai arī bērns būs citas valsts pilsonis.
"Šis maznozīmīgais notikums met neproporcionāli milzīgu informatīvo ēnu. Tas skar vien dažu desmitu nepilsoņu likteni gadā, atstājot aiz borta simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kam atņemta pilsonība. Saeimas šīsdienas lēmums nozīmē, ka Latvijas nepilsoņu problēma saglabāsies līdz nākamā, 22. gadsimta sākumam, kad dabiskā veidā izzudīs cilvēki bez pilsonības, kuri piedzimuši līdz 2020. gada 1. janvārim," paziņoja Mitrofanovs.
Pēc viņa domām, Saeimas lēmums nebūtu jāvērtē pozitīvi.
"Es vispār neredzu nevienu pozitīvu lietu lēmumā par nepilsoņu bērniem. Tie bērni, kuri no 1. janvāra automātiski saņems Latvijas pilsonību, jau tāpat varēja to saņemt ar vienkārša vecāku iesnieguma palīdzību," piebilda Mitrofanovs.
Svarīgs pavērsiens
Saeimas lēmums par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem ir pozitīva zīme, taču tas nerisina nepilsonības problēmu kopumā, paziņoja Jūrmalas domes deputāte, juriste un tiesību aizstāve Elizabete Krivcova radio Baltkom ēterā.
Pēc viņas sacītā, nepilsoņu jautājumam ir jāpaliek valdības politiskajā darba dienas kārtībā.
"Šobrīd ir svarīgi nezaudēt dinamiku un turpināt runāt par to, meklēt problēmas risinājumu tās patiesajā mērogā. Skaidrs, ka vairums nepilsoņu ir pensijas vecuma cilvēki, taču arī bērnu jautājums varētu tikt pagarināts līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai 1990. gada 4. maijā. Tātad visiem, kas piedzimuši pēc neatkarības atjaunošanas, tiesiski ir jākļūst par pilsoņiem," norādīja Krivcova.
Taču viņa nosauca Saeimas lēmumu par svarīgu ieguldījumu nepilsonības likvidēšanā Latvijā.
"Tā ir priecīga ziņa, neraugoties uz to, ka tiešs efekts nav tik liels, runa ir par 35-50 bērniem gadā. Taču globālā ziņā tas ir svarīgs pavērsiens, tas liecina, ka nepilsoņu problēmu iespējams risināt," konstatēja Krivcova.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2016. gadā par nepilsoņiem tika reģistrēti 47 bērni, 2017. gadā – 51 bērns, savukārt 2018. gadā – 33 bērni.
Latvijā dzīvo 2 miljoni cilvēku. Vairāk nekā 220 tūkstoši no tiem ir nepilsoņi. Tie ir pastāvīgi valsts iedzīvotāji, kuru senči ieradās republikā pēc 1940. gada, kad Latvija kļuva par PSRS daļu. Nepilsoņiem ir ierobežotas tiesības – viņi nevar ieņemt virkni amatu, kā arī piedalīties vēlēšanās un referendumos. Lai iegūtu Latvijas pilsonību, viņiem ir jāiziet naturalizācijas procedūra – jānokārto latviešu valodas un vēstures eksāmens.
KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs iepriekš paziņoja, ka apkaunojošā "bezpilsonības" parādība, kura saglabājas Eiropas valstīs, ir pelnījusi aktīvas darbības tās likvidēšanai.
