RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Latvija nav iekļuvusi valstu sarakstā ar stabilu demokrātiju, kuru sastādījusi britu analītiskā kompānija Economist Intelligence Unit (EIU), vēsta Deutsche Welle.
Eksperti ņēma vērā sešdesmit dažādus rādītājus, kuri tika iedalīti piecās kategorijās: vēlēšanas un plurālisms, pilsoņu brīvības, valdības darbs, iedzīvotāju politiskā aktivitāte un politiskā kultūra.
Saskaņā ar EIU secinājumiem, tikai 20 pasaules valstīs pastāv stabila un pilnvērtīga demokrātija. Šīs valstis ietver mazāk nekā 5% planētas iedzīvotāju, un Latvija nav starp tām.
Valsts ierindojusies 38. vietā starp Lietuvu, kura dala 36. vietu ar Slovēniju, un Grieķiju (39). Igaunija atrodas augstāk – 23. vietā kopā ar Čīli.
EIU ieskatā pasaules demokrātiskāko valstu saraksta augšgalā atrodas Norvēģija, Islande un Zviedrija.
Nepilnīga
Kopējais Latvijas vērtējums ir 7,38 balles no maksimālajām 10 ballēm. Augstākais rādītājs ir vēlēšanu un plurālisma kategorijā – 9,58 balles. Savukārt valdības darbu eksperti novērtējuši vien ar 6,07 ballēm.
Vissliktāk lietām klājas iedzīvotāju politiskajā aktivitātē – 5,56 balles. Politisko kultūru Latvijā novērtēja ar 6,68 ballēm, savukārt pilsoņu brīvības – ar 8,86 ballēm.
Valsts iekļuvusi valstu grupā ar nepilnīgu (neliberālu) demokrātiju, kur ar salīdzinoši taisnīgām un brīvām vēlēšanām un vispārīgu pilsoņu brīvību ievērošanu pastāv nopietni trūkumi citos demokrātiskās sistēmas aspektos: problēmas ar politisko kultūru, cilvēku iesaisti politikā un valsts pārvaldi.
Šajā paša kategorijā iekļuva arī ASV, Francija, Itālija, Čehija, Kipra un Japāna.
Recepte ir vienkārša
Kopumā ekspertu secinājums nav mierinošs – globālā mērogā demokrātija ir apdraudēta.
"Ja valdība neīstenos to politiku, kuru no tām sagaidīja vēlētāji, un pēdējie rezultātā zaudēs uzticību demokrātijai, mums radīsies nopietna problēma," pārliecināta EIU eksperte Fiona Makki.
Viens no iemesliem ir tas fakts, ka politika paliek prerogatīva vien atsevišķiem sociālajiem slāņiem, kuriem ir attiecīgs izglītības līmenis un kuri var atļauties sev politisko aktivitāti.
Turklāt eksperti norāda, ka daudzās valstīs vēlēšanu tiesības ir ierobežotas, ievērojamai planētas iedzīvotāju daļai tās ir atņemtas.
Šī problēma ir ļoti aktuāla Latvijai, kur dzīvo 220 tūkstoši nepilsoņu, kuriem ir atņemtas balsstiesības, bet viņi sastāda 11,58% valsts iedzīvotāju.
Tādēļ Latvijas varasiestādēm savā ziņā ir paveicies – tām nevajag lauzīt galvu par to, kā paaugstināt valsts demokrātiskuma līmeni, pietiek vien ar pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Gaidām, kad LR valdība izpildīs cienījamu starptautisku organizāciju rekomendācijas.
