RĪGA, 18. oktobris – Sputnik. Ernst&Young Baltic partneris Guntars Krols brīdina intervijā izdevumam Diena par Latvijas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir svarīga piesardzība, raksta Bb.lv.
Viena no galvenajām problēmām, pēc Krola sacītā, ir darbaspēka deficīts Latvijā. Lēta un pieejama darbaspēka trūkuma dēļ darba tirgū investori aiziet vai arī gatavojas aiziet no Latvijas.
Situāciju var glābt viesstrādnieku ienākšana, uzskata Krols. Lēta darbaspēka pieplūdums, sevišķi zemas kvalifikācijas profesiju segmentā, nodrošinās līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu. Ja Latvija neatvērs savu tirgu plašāk, tās ekonomika vienkārši zaudēs konkurētspēju.
Vienlaikus Krols akcentēja: viesstrādnieku piesaistīšanas jautājumu nedrīkst izskatīt pavirši. Jāpanāk, lai process būtu kontrolējams, sevišķi, ja runa ir par darbaspēku no Baltkrievijas un Ukrainas.
Atgādināsim, ka Latvijas uzņēmēji, sakarā ar kadru trūkumu Latvijā, jau vairākus gadus ierosina mazināt valsts kontroli pār darbinieku ievešanu no trešajām valstīm. Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā trešās valsts pilsoni, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā. Patlaban – 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb aptuveni 630 eiro uz rokas.
Šo noteikumu ir grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā samaksa valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.
Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.
Iepriekš ziņots, ka Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes sēdes laikā labklājības ministre Ramona Petraviča atzina, ka Latvijas darba tirgus ir pārāk noslēgts trešo valstu pilsoņiem un viesstrādnieku nodarbināšanas nosacījumi ir jāvienkāršo.
Tāpat Petraviča iesaka maksāt viesstrādniekiem vidējo algu nozarē, nevis valstī, un vakancei jābūt reģistrētai 10 dienas, nevis mēnesi. Ja šajā periodā darbā neiekārtojas vietējie iedzīvotāji, ir jābūt iespējai pieņemt darbā trešās valsts pilsoni.
