05:53 19 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1144
  • RUB71.3066
Šprotu ražošana, foto no arhīva

Sadzīt bezdarbniekus likt šprotes un šantažēt ar pabalstu: kā Latvijā meklē kadrus

© Sputnik / Sergey Melkonov
Ekonomika
Saņemt īso saiti
36

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome piedāvā cīnīties ar bezdarbniekiem, kuri nevēlas iziet darba tirgū, ar pātagu.

RĪGA, 12. oktobris – Sputnik. Latvijā ir darbaspēka rezerves, galvenais ir piespiest tās iziet darba tirgū. Šim nolūkam ir jāmaina pabalstu izmaksas sistēma bezdarbniekiem, jo esošajā veidā tā pieļauj mahinācijas, pārliecināti lauksaimniecības nozares uzņēmēji. Tāpat viņi pieprasa nodokļu samazinājumu un trešo valstu pilsoņu nodarbināšanas nosacījumu vienkāršošanu, vēsta rus.tvnet.lv.

Viesstrādnieki

Latvijas darba tirgus ir pārāk noslēgts trešo valstu pilsoņiem, viesstrādnieku nodarbināšanas nosacījumi ir jāvienkāršo, piekrita labklājības ministre Ramona Petraviča Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes sēdē.

Petraviča uzstājas par to, lai maksātu viesstrādniekiem vidējo algu nozarē, nevis valstī, un vakancei jābūt reģistrētai 10 dienas, nevis mēnesi. Ja šajā periodā darbā neiekārtojas vietējie iedzīvotāji, jābūt iespējai pieņemt darbā trešās valsts pilsoni.

Nodokļi un pabalsti

Citi diskusijas dalībnieki norādīja, ka biznesa stimulēšanai ir nepieciešams, lai tiek samazināts darbaspēka nodoklis, kā arī ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, kas ļautu novērst ļaunprātīgu sociālo pabalstu sistēmas izmantošanu.

Šai problēmai sēdes laikā uzmanību pievērsa Latvijas Meža īpašnieku biedrība un Latvijas Agronomu biedrība. Piemēram, mežizstrādes un meža pārstrādes nozarē uzņēmēji maksā samērā augstu algu kvalificētiem speciālistiem, kuri strādā ar dārgu un sarežģītu tehniku, vidēji viņi saņem 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Bieži vien šādi darbinieki izvēlas uz laiku pamest darbu, lai tā vietā saņemtu bezdarba pabalstu, un to neesot iespējams novērst.

Pēc Agronomu biedrības pārstāvja Ringolda Arnīša domām, darbspējas vecuma cilvēkiem ir jānostrādā konkrēts stundu skaits, lai viņi drīkstētu pretendēt bezdarba pabalsta saņemšanai.

Tāpat uzņēmēji norādījuši, ka ciemu un mazpilsētu iedzīvotājiem ir ļoti zema motivācija meklēt darbu citviet. Tādēļ ir jāizveido mehānisms, lai cilvēki, kuri aiziet no darba pēc pašu gribas, būtu spiesti piekrist jebkurai Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajai vietai. Mehānisms varētu ietvert to, ka daļa bezdarba pabalsta tiks izmaksāta kā papildizmaksa, tikai ja cilvēks piekrīt piedāvātajam darbam.

Atbildot uz to, Petraviča norādīja, ka valsts jau sper soļus atbalsta samazinājumam bezdarbniekiem. No nākamā gada bezdarba pabalstu plānots izmaksāt astoņu, nevis deviņu mēnešu garumā, turklāt mazākā apjomā.

Savukārt Latvijas Zemnieku savienība uzstājās par darbaspēka nodokļu samazinājumu. To atbalstīja arī citi sēdes dalībnieki. Tostarp zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" Jānis Bite paziņoja, ka darbaspēka nodokļi ir jāpārskata pēc iespējas drīzāk, jo Latvija šajā jautājumā stipri zaudē Lietuvai un Polijai. "Uzņēmējiem ir milzīgs slogs, un visu laiku kļūstam arvien nekonkurētspējīgāki," pateica Bite.

Ministre Petraviča piekrita tam, ka Latvijā ir ļoti augsti darbaspēka nodokļi, taču valdība solīja nemainīt nodokļu sistēmu līdz 2021. gadam, tādēļ tuvākajā laikā likmes paliks iepriekšējā līmenī.

Pēc temata

Petraviča: nākamgad samazināsies bezdarba pabalsti
Blondīne pie kravas auto stūres ar 1200 eiro algu: kur bezdarbs dzen latvietes
Eurostat: Latvijas iedzīvotājus no bezdarba glābj augstākā izglītība
Fabrikas īpašniece: Latvijā izaugusi bezdarbnieku paaudze
Ekonomists: Latvija drīzumā varēs piesaistīt bezdarbniekus no ES

Galvenie temati