RĪGA, 8. februāris – Sputnik. Ceturtdien, 7. februārī Latvijas Universitātes Dabaszinātņu jaunajā ēkā tika apspriesti nepieciešamie pasākumi bioloģiskās lauksaimniecības sistēmas pilnvērtīgai un efektīvai attīstībai, lai tā varētu būt mazāk atkarīga no subsīdijām, raksta skaties.lv.
Uz tikšanos ieradās apmēram 190 bioloģisko saimniecību pārstāvji, kā arī 70 valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Kaut arī neefektīvā likumdošana traucē nozares attīstībai, ekofermu skaits nemitīgi palielinās.
"Katru gadu saimniecību skaits palielinās, daudzi pāriet uz bioloģisko saimniecību. Tā ir ilgtspējīga, nestrādā vienai dienai," norādīja Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.
Nepieciešami viesstrādnieki
Viena no nopietnākajām problēmām, ar kuru sastopas bioloģiskās saimniecības, ir darbaroku trūkums, sevišķi ražas vākšanas periodā.
"Uz sezonas laiku tiek ievesti palīgstrādnieki. Droši vien jāvienkāršo sistēma, kā varētu uz sezonu ievest šādus strādniekus, kas varētu palīdzēt attīstīt. No Ukrainas, Baltkrievijas, tuvākās valstis.
Vieglāk arī valodas barjeru pārvarēt, un ir saprotams, kāda ir lauksaimniecība Latvijā," piebilst Norkārklis.
Daudzus lauksaimniekus sarūgtina politiķu rīcība. Tā, piemēram, rudenī Saeima neatbalstīja likumprojektu par atbalsta sniegšanu saimniecībām, kuras nodarbojas ar sēklu selekciju.
Viens no veidiem kā palīdzēt bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai – Latvijas augsnes bagātināšana. Tas ir viens no karstākajiem nozares tematiem, pie kā kopīgiem spēkiem darbojas biologi un paši uzņēmēji.
