RĪGA, 8. aprīlis — Sputnik. Dzelzceļa maģistrāle Rail Baltica Igaunijas teritorijā tiks uzbūvēta tikai gadījumā, ja projekta īstenošanai būs saņemts līdzfinansējums no Eiropas struktūrām.
Šis viedoklis pausts valdošās Centriskās partijas, Igaunijas konservatīvās tautas partijas un partijas "Tēvija" koalīcijas līgumā, ko publicēja portāls ERR.
Tātad trīs parlamentārās partijas, kas veido Igaunijas jauno valdību, ir gatavas turpināt darbu pie vērienīgā infrastruktūras projekta. Vienlaikus norādīts: ja Brisele mainīs Rail Baltica atbalsta finansiālos noteikumus, jaunais ministru kabinets patur tiesības rīkoties tāpat, vēsta Sputnik Igaunija.
Līgumā minēta arī nepieciešamība attīstīt valsts dzelzceļu tīklu. Piemēram, apsolīta dzelzceļa satiksmes attīstība starp Tallinu un Pērnavu (tā tika apturēta 2018. gada decembrī, ņemot vērā nepietiekamo pasažieru un kravu plūsmu) un citām pilsētām.
Jaunā koalīcija sola sadarbībā ar Latviju nodrošināt ātrgaitas dzelzceļa satiksmi līnijā Tallina-Tartu-Rīga, kas nav iekļauta Rail Baltica trasē.
Iepriekš vēstīts, ka 2019. gada martā Eiropas Parlaments un ES Padome saskaņoja CEF fonda septiņu gadu budžeta projektu, kas pārsniedz 42 miljardus eiro.
Šī summa ir aptuveni par 47% lielāka nekā tika piešķirta fondam iepriekšējā septiņu gadu posmā.
Šis fonds līdz ar citiem projektiem transporta un enerģētikas nozarēs finansē arī Eiropas standarta sliežu ceļu Rail Baltica. Tā projektēšanai un būvdarbu sagatavošanai Igaunijai jau atvēlēti gandrīz 683 miljoni eiro trīs posmos no 2014. līdz 2016. gadam.
Daudzi eksperti apstrīd šī dzelzceļa rentabilitāti un ekoloģisko drošību, taču lielās investīcijas un to apgūšanas process patīk gandrīz visiem projekta dalībniekiem – Polijai, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.
Plānots, ka 730 kilometrus garais Rail Baltica maršruts saistīts Rietumeiropas valstis ar Baltijas valstīm caur Varšavu, Viļņu, Kauņu, Rīgu, Tallinu un tālāk – ar prāmja palīdzību – līdz Somijai. Maģistrāles būvdarbus iecerēts veikt līdz 2026. gadam.
