RĪGA, 15. oktobris — Sputnik. Eiropas Savienībai nav izdevies ietekmēt vēlēšanu rezultātus Polijā, kur vairākumu Polijā ieguvusi Briselei nedraudzīgā nacionālistiskā partija "Likums un taisnība". Pirms balsošanas Brisele paziņoja, ka iesniedz prasību Eiropas tiesā pret Varšavu – to apsūdz par savienības pamatprincipa – likuma virsvadības – pārkāpumu, portālā Sputnik Igaunija stāsta Aleksejs Toms.
Lietu par tiesnešu neatkarības pārkāpumiem Polijā ES iesniegusi tiesā 10. oktobrī, informēja Eiropas Komisijas preses dienests, tātad dienu pirms parlamenta vēlēšanām Polijā. Lēmums nodot lietu tiesā pieņemts, ņemot vērā neapmierinošās, pēc EK domām, Varšavas atbildes uz oficiālajiem pieprasījumiem par iemesliem, kuru dēļ valsts likumos pieņemti grozījumi, kuri faktiski paredz politisku kontroli pār tiesnešiem. Tiesvedības rezultātā iespējams pirmais Lisabonas līguma soda punkta pielietojums ES vēstulē, kas atņems Polijai balsstiesības alianses padomēs.
Iespējams, ir nejaušība, ka lietas nodošana tiesā sakrita ar vēlēšanu sākumu, tomēr pati Varšava ir pārliecināta par pretējo – tai radušās aizdomas par centieniem netieši ietekmēt vēlētāju lēmumu. ES solis pret Polijā valdošo partiju "Likums un taisnība" (PiS), kas ar saviem iebildumiem pret savienības iekšējās, ārējās un ekonomiskās politikas galvenajiem aspektiem un asajiem izteikumiem, sabojājusi attiecības ar Rietumeiropu, nav devis rezultātu.
Nacionālistiskā partija smagi sakāvusi proeiropeiski noskaņotos spēkus, saņemot vairāk nekā 43% vietas parlamentā, pavēstīja valsts Nacionālā vēlēšanu komisija.
Desas un "Lielpolijas" solījumi
Partija PiS apvienoja savus ierastos izteikumus ar vērienīgas programmas propagandu, kuras mērķis ir celt iedzīvotāju nabadzīgāko slāņu labklājību, kas ne tikai atnesis nacionālistiem mandātu vairāku Saeimā, bet arī sen neredzētu vēlētāju aktivitāti vēlēšanās.
Virkne izmaiņu devusi EK pamatu apsūdzēt Poliju par likuma virsvadības principa pārkāpumiem, jo tās netieši padara tiesnešu karjeru atkarīgu no valdības.
ES juriski uzskata, ka faktiski nepārprotami redzams varas atzarojumu sadalījuma un neatkarības principu pārkāpums, un tas ir viens no Eiropas pamatprincipiem. Visi ES varas institūti, arī Eiropas Parlaments ir vienisprātis: Polija jāsauc pie kārtības.
Taču vēl pavisam nesen vairākas Centrālās un Austrumeiropas valsts viennozīmīgi lika saprast: tās nebalsos par Lisabonas līguma 7.panta pielietošanu pret Poliju. Piemēram, Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu netieši apstiprināja Tallinas viedokli maijā, vizītes laikā Varšavā, taču rodas iespaids, ka Baltijas valstu politiķi pakāpeniski attālinās no Briselei gandrīz naidīgās PiS valdības.
