RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Varšavas jaunā simbola izvēles gaitā pēkšņi tika konstatētas pretrunas starp Polijas galvaspilsētas pamatiedzīvotājiem un "sabraukušajiem", vēsta "Jaunā Polija".
Konkurss "Neons Varšavai", kura mērķis bija izraudzīt pilsētas jauno simbolu, tika organizēts 2013. gadā, uzvarētāji tika izraudzīti balsojumā internetā. Taču viens no pieciem finālistu variantiem izrādījās ļoti neparasts un neviennozīmīgs. Tas netika realizēts. Projekts, kas atainoja trīs stikla burkas, radīja asas debates un negatīvu komentāru vilni. Kas īsti izraisījis varšaviešu sašutumu?
2013. gadā visi uzzināja, ka burka (słoik) poļu valodā ir ne tikai stikla tvertne, bet arī cilvēks, kas ieradies Varšavā no citas pilsētas mācībās vai darba meklējumos un brīvdienās brauc uz dzimto pilsētu, no kurienes ved līdz mājās gatavotu ēdienu stikla burkās.
Migrācijai Varšavā ir senas tradīcijas. Pēc Otrā pasaules kara pilsēta bija tukša, to atjaunoja tūkstošiem migrantu, kuri turp devās darba un labākas dzīves meklējumos. Vēlāk, Polijas Tautas Republikas gados migrācija uz galvaspilsētu nebija iespējama. Toties tagad Varšava atkal vilina cilvēkus.
Analītiskais portāls BIQdata.pl vēsta, ka patlaban galvaspilsētā dzīvo mazliet vairāk nekā 2 miljoni cilvēku, puse no tiem ir atbraucēji. Tā kļūst aizvien manāmāka, aizvien vairāk ietekmē pilsētas dzīvi un tēlu. Tas kaitina tos, kuri sevi uzskata par labākiem – "īstajiem" varšaviešiem.
Daļai pilsētnieku šķita, ka sociālā reklāma ar "burkām" radīta ar mērķi pasmieties par atbraucējiem un radīt plaisu sabiedrībā, taču diskusijā dominēja "pamatiedzīvotāju" balsis – viņiem tāda projekta uzvara balsojumā šķita kā uzbrukums viņu mīļotajai pilsētai.
Lieta tāda, ka "burku" dēļ Varšavā valda sastrēgumi. Viņi aizņem vietas augstskolās. Viņu dēļ aug mājokļu cenas. Viņi pelna te, bet nodokļus maksā dzimtajās pilsētās. Nedēļas nogalē viņi aizbrauc pēc ēdamā. Viņi negrib justies Varšavā kā mājās. Viņi pastāvīgi kritizē. Pret pilsētu viņi izturas kā patērētāji, neko neiegulda, taču nekaunīgi burkšķ. Kā pieļaut, lai tāds būtu Varšavas simbols?!
Konkurss identificēja konfliktus Varšavas sabiedrībā un sadalīja strīda dalībniekus divās lielās grupās: tie, kuri uzskata, ka viņiem nolaupītas tiesības uz pilsētu, tiesības noteikt, kāda tā būs un kā attīstīties, un tie, kam šķita, ka viņi ir izsmieti un pamesti ceļmalā. Viesi kļuvuši par saimniekiem un ieguvuši tiesības izteikties un kritizēt.
Atbraucēji skaidroja, ka cilvēka mobilitāte liecina par viņa drosmi, ka prom brauc tikai daži – gudri un perspektīvi cilvēki, ka visa valsts atjaunoja Varšavu pēc kara (arī pārskaitot nodokļus Galvaspilsētas atjaunošanas sabiedriskajā fondā), ka "sabraukušie", pēc būtības ir elite, kas nevar kaunēties par savu izcelsmi un izvēli dzīvē.
Parādījās sīkrīki ar burku attēliem, T-krekli ar uzrakstiem "Esmu burka", veikals "Burka" savā vietnē paziņoja, ka tā produkcija domāta visiem, ko smīdina vietējo un atbraucēju konflikts.
Daži mēģināja nopietni ķerties pie "burku" problēmas. 2015. gadā Magdalēna Žeļazovska izdeva grāmatu "Nesātīgie", kurā stāstīja par atbraucējiem, kuri mēģina atrast sev vietu Varšavā. Uz apvāka bija redzama Kultūras pils – Varšavas arhitektoniskais simbols – stikla burkā. Tas bija māksliniecisks mēģinājums pavērot mūsdienu atbraucēju dzīvi no iekšienes, no viņu viedokļa radīts mērķu un grūtību apraksts.
Divus gadus vēlāk Varšavas vadība organizēja pētījumu "Varšavas un tās iedzīvotāju identitāte", kurā piedalījās gan galvaspilsētā dzimušie, gan atbraukušie. Tika pētīta viņu saikne ar pilsētu, viņu viedoklis par galvaspilsētu un vērtības, kas viņiem šķiet būtiskas. Tiesa, projektā nebija uzdevuma salīdzināt pamatiedzīvotājus un "sabraukušos".
Kas atlicis no skandāla? Neona uzraksts ar burkām neparādījās, taču gandrīz visi varšavieši tagad zina, ko nozīmē šis vārds. Pilsētas vadība, saprotot, ka tās iedzīvotāji dzimuši dažādās vietās, cenšas viņus iepazīt, iesaistīt sabiedrības dzīvē un stimulēt aktīvu darbību. Piemēram, iesaistīt balsošanā par projektiem, kuri piedalās konkursā par pilsētas sabiedrisko budžetu – atliek tikai norādīt, kurā rajonā dzīvo balsotājs, reģistrācija galvaspilsētā nav nepieciešama.
Šķiet, pēc vairākus gadus ilgas diskusijas un aktīvas izmantošanas kultūrā, biznesā un pētījumos tēmas emocionālais potenciāls ir sevi izsmēlis. Tomēr pirms nesenajām Varšavas mēra vēlēšanām, kurās galu galā uzvarēja "Pilsoniskās platformas kandidāts" Rafals Tšaskovskis (dzimis galvaspilsētā), daži runāja, ka par viņa galveno sāncensi no partijas "Likums un taisnība" Patriku Jakovu (dzimušu Opolē) noteikti balsos "burkas".
