RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. Krievijas Aizsardzības ministrija pirms Rīgas atbrīvošanas 75. gadadienas publicēja savā mājaslapā speciālo projektu "Brīvās Rīgas ugunis". Šī speciālā projekta ietvaros tika publiskoti atslepināti operācijas dokumenti par Rīgas atbrīvošanu no nacistiem.
Arhīvu materiālu vidū ir Rīgas uzbrukuma operācijas plāns, kauju norises žurnāli, ziņojumi, Sarkanās armijas karavīru godalgu dokumenti, liecības par vācu okupantu zvērībām Latvijā.
Ir tur arī 43. latviešu gvardes šāvēju divīzijas politnodaļas priekšnieka ziņojums, kurā teikts, ka nekur iedzīvotāji nesagaidīja padomju kareivjus-atbrīvotājus viesmīlīgāk, nekā Rīgā.
Cits sarkanarmietis – kapteinis Mihails Lukjanovs – rakstīja par to, ka kaujās pie pilsētas un pašā Rīgā iznīcināja divas pretinieka mīnmetēju baterijas, četras artilērijas baterijas un divas ložmetēju preses, ar ko veicināja padomju kājnieku vienību virzību pāri Juglas upei.
Taču Latvijas Aizsardzības ministrija kārtējo reizi nolēma aizvērt acis uz faktiem un, noniecinot vēsturnieku smago darbu, publicēja YouTube savu, acīmredzot, ļoti ērtu latviešu pusei un latviešu politiķus apmierinošu notikušā versiju.
Pārrakstīja
Rīgas atbrīvošanas operāciju Latvijas militārā ministrija vienkārši izdzēsa no vēstures, pasniedzot visu pavisam citā gaismā, un par galvenajiem varoņiem padarīja vācu fašistu iekarotājus.
Saskaņā ar Latvijas Aizsardzības ministrijas versiju, pēc evakuācijas vācu karaspēki uzspridzināja stratēģiski nozīmīgus objektus. Beigās, 13. oktobrī Padomju armija atnāca praktiski tukšā pilsētā, nesastopot nekādu pretošanos. Tādēļ, kā vēsta Latvijas Aizsardzības ministrija, nevar būt ne runas par padomju karaspēku Rīgas atbrīvošanu no vācu fašistu iekarotājiem.
Aizsardzības ministrijā uzsver, ka Rīgas evakuāciju vācu vadītāji veica ilgi pirms padomju karaspēku ienākšanas. Saskaņā ar šo versiju, dažas dienas pirms tam vācu vara atstāja Rīgu, izvedot ar vairākiem vilcienu sastāviem civiliedzīvotājus, kuri bija nevēlami, ņemot vērā karastāvokli. Pēc evakuācijas tika uzsākta stratēģiski nozīmīgu objektu iznīcināšana. Vācu komandieri pieņēma lēmumu atdot Rīgu ienaidniekam bez pretošanās. Trīspadsmitā oktobra rītā pēdējā vācu armijas vienība pameta Daugavas labā krasta teritoriju. Pilnībā Pārdaugavu vācu kareivji atstāja 15. oktobrī.
Šāda ir Latvijas militārās iestādes versija. Ja tai tic, tad atliek vienīgi minēt, par ko tik ļoti priecājās rīdzinieki, sveicot padomju kareivjus-atbrīvotājus? Un no kurienes nāk aculiecinieku atmiņas un arhīvu dokumenti par kaujām, no kuriem top skaidrs, ka Latvijas Aizsardzības ministrijai ir ļoti bagāta fantāzija.
Taču tas nepārsteidz, ja atceras par to, ka iestādi vada ministrs, kurš 2005. gadā Latvijas valsts vārdā oficiāli atvainojas Holokausta upuriem, savukārt 2019. gadā aicina Latviju godināt SS leģionārus. Starpā Aizsardzības ministrijas vadītājs rūpīgi pēta 9. Maija svinību fotogrāfijas Latvijā un meklē tajās "ļaunprātīgus pārkāpējus", un pēc tam izdomā likumus un sodus, lai sodītu tos, kas Uzvaras svētkos atnāca uz pasākumiem Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) formastērpā.
"Nebūtu nedz Latvijas, nedz latviešu"
Attiecībā uz Baltijas valstu atbrīvošanas operāciju Latvijas Aizsardzības ministrijas pretošanās vēstures faktiem izskatās vienkārši smieklīgi. Tā bija liela mēroga operācija, kurā piedalījās vairākas frontes, tostarp, trīs Baltijas frontes, daļa trešās Baltkrievijas frontes un daļēji Ļeņingradas fronte, kā arī daļa Baltijas jūras flotes.
Šī uzbrukuma gaitā tika atbrīvotas Igaunija, Latvija un Lietuva. No 59 vācu divīzijām 29 tika sakautas, pārējās 30 aizgāja uz Kurzemi. Par šo pūliņu rezultātu kļuva tas, ka 1944. gada 13. oktobrī Rīga tika atbrīvota no vāci iekarotājiem.
Speciālais projekts "Brīvās Rīgas ugunis" – tie nav vienkārši arhīvu kadri, kas haotiski izmētāti minūti garā videoierakstā, tā ir daudzu vēstuļu, dokumentu, frontes žurnālu, denuncējumu atlase – tas ir milzīgs vēsturnieku darbs un dāvana par godu Latvijas atbrīvošanas 75. gadadienai, kas notika 1944. gadā, un tas ir fakts.
Kā reiz teica Latvijas Antinacistiskās komitejas līdzpriekšsēdētājs Josifs Korens Sputnik Latvija intervijā, runājot par to, ka Latvijā pastāvīgi notiek mēģinājumi reabilitēt un padarīt par varoņiem visus, ka dienēja Hitlera labā latviešu Waffen SS leģionā, "tie, kas cenšas pasludināt leģionārus par nacionālajiem varoņiem un cīnītājiem par Latvijas neatkarību, absolūti nedomā par to, ka, ja uzvarētu tas spēks, kura pusē karoja SS, šodien nebūtu nedz Latvijas, nedz latviešu".
