20:26 21 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1173
  • RUB71.1373
Sarkanās Armijas karavīri pēc Rīgas atbrīvošanas, 1944. gada oktobrī

KF Aizsardzības ministrija publiskojusi arhīvu dokumentus par Rīgas atbrīvošanu

© Sputnik / РИА Новости
Latvijā
Saņemt īso saiti
90

Arhīvu materiālu vidū ir Rīgas uzbrukuma operācijas plāns, kauju norises žurnāli, godalgu dokumenti, liecības par vācu okupantu zvērībām Latvijā.

RĪGA, 11. oktobris – Sputnik. Krievijas Aizsardzības ministrija publiskojusi savā lapā speciālu projektu "Brīvās Rīgas ugunis", kura ietvaros publiskojusi atslepenotus Rīgas atbrīvošanas no nacistiem operācijas dokumentus.

Arhīvu materiālu vidū ir Rīgas uzbrukuma operācijas plāns, kauju norises žurnāli, ziņojumi, Sarkanās armijas karavīru godalgu dokumenti, liecības par vācu okupantu zvērībām Latvijā.

Pateicoties atslepenotajiem dokumentiem var uzzināt, piemēram, par Rīgas iedzīvotāju reakciju uz padomju karaspēku ienākšanu atbrīvotajā pilsētā.

"Divīzija ar kaujām tikusi no Latvijas PSR robežām līdz Rīgai, taču nekur iedzīvotāji nesagaidīja viesmīlīgāk, nekā Rīgā… Pilsētnieki sagaidīja cīnītājus un virsniekus ar ziediem un sarkaniem karogiem," teikts 43. latviešu gvardes šāvēju divīzijas politnodaļas priekšnieka ziņojumā.

Godalgu dokumentu vidū, kas publicēti mājaslapā, ir paziņojums par Tēvijas kara II pakāpes ordeņa piešķiršanu vecākajam leitnantam Leonīdam Krilovam, kurš kaujās par Rīgu iznīcināja 15 Hitlera karavīru un četrus paņēma gūstā.

Cits sarkanarmietis – kapteinis Mihails Lukjanovs – kaujās pie pilsētas un pašā Rīgā iznīcināja divas pretinieka mīnmetēju baterijas, četras artilērijas baterijas un divas ložmetēju preses, ar ko veicināja padomju kājnieku vienību virzību pāri Juglas upei.

"Drosmīgais, vīrišķīgais un izturīgais Dzimtenes aizstāvis kapteinis Vasīlijs Faļins (237. uzbrukuma aviācijas pulka stūrmanis), kurš teicami apguva kaujas tehniku… radīja pretiniekam nenovēršamus zaudējumus," teikts dokumentos.

Rīga tika atbrīvota no vācu iekarotājiem 1944. gada 13. oktobra vakarā. Baltijas atbrīvošana ir liela operācija, kurā piedalījās vairākas frontes, tostarp, trīs Baltijas frontes, daļa trešās Baltkrievijas frontes un daļēji Ļeņingradas fronte, kā arī daļa Baltijas jūras flotes. Šī uzbrukuma gaitā tika atbrīvotas Igaunija, Latvija un Lietuva. No 59 vācu divīzijām 29 tika sakautas, pārējās aizgāja uz Kurzemi.

Baltijas valstis uzskata, ka no 1940. līdz 1991. gadam tās okupēja PSRS. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministrijas iepriekš uzstājās pret salūtu Maskavā par godu Baltijas valstu atbrīvošanai.

Krievija kā PSRS tiesību mantiniece kategoriski neatzīst tā dēvēto "padomju okupāciju". Krievijas valdība jau vairākkārt norādījusi, ka ne par kādu Baltijas valstu okupāciju 1940. gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas Ārlietu ministrija ir paskaidrojusi, ka Baltijas valstu iestāšanos PSRS uzskata par atbilstošu tālaika starptautiskajām tiesībām. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs informēja, ka Latvijas prasības par milzīgo kompensāciju padomju pagātnes dēļ izvirza "slimi cilvēki ar neārstējamu psihi."

Ārlietu ministrijas pārstāvji uzsver, ka šajā gadījumā nav iespējams izmantot terminu "okupācija", jo karadarbība PSRS un Baltijas valstu starpā nenotika, un karaspēks tika ievests saskaņā ar vienošanos un šo valstu valdību piekrišanu. Jāpiebilst, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā laikā, kad tās atradās Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu Lielā Tēvijas kara gados) strādāja nacionālās varas iestādes.

Pēc temata

Latvijas "lielie meli": ārlietu ministrs Rinkēvičs izsvītrojis LPSR no vēstures
Bija elitē, nevis "okupācijā": eksperts sašutis par Baltijas paziņojumiem
"Viņš nezina, kas ir okupācija": Puškovs par Rinkēviča paziņojumu
Kas vainīgs un cik pietrūkst: Baltijas valstis rēķina "okupācijas" radītos zaudējumus

Galvenie temati