RĪGA, 10. oktobris — Sputnik. Baltijas valstu vadībai nav vērts šķiest laiku bezjēdzīgai konfrontācijai ar Krieviju Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA), - tām vajadzētu vairāk domāt par savu valstu pilnvērtīgu attīstību, vēsta Sputnik Igaunija.
Par šo Krievijas Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins paziņojis telekanāla "Rossija 24" ēterā.
Pēc deputāta domām, Lietuva, Latvija, Igaunija, Polija, Ukraina un Gruzija iniciē un īsteno dubulto standartu politiku EPPA.
"Ja viņi būtu padomājuši par pilnvērtīgu attīstību, nekad nebūtu spēruši tādus soļus. Kāpēc konfliktēt, ja iespējams veidot attiecības uz savstarpējas cieņas pamata, neiejaucoties suverēnu valstu lietās, uz labu kaimiņattiecību principu pamata," bilda Volodins.
Politiķis atzīmēja, ka patlaban Krievijas tiesības EPPA ir atjaunotas, taču provokācijas ir vērojamas. Volodins pieļāva, ka nākotnē tamlīdzīgu izlēcienu atbalsts mazināsies.
Baltijas valstis, Gruzija un Ukraina apvienojušās EPPA pret Krieviju vērstā koalīcijā "Baltija +". Grupa informēja par apņemšanos boikotēt organizācijas 70. gadskārtai veltītos pasākumus, lai protestētu pret Krievijas delegācijas pilnvaru atjaunošanu.
Pamata tiesības Krievijai EPPA tika atņemtas pirms pieciem gadiem sakarā ar notikumiem Ukrainā un Krimā. Visus šos gadus Krievijai naidīgā daļa EPPA īstenoja atklāti destruktīvu politiku Eiropas organizācijā, Krievijas argumenti tika noraidīti. Maskava norādīja, ka tamlīdzīgos apstākļos strādāt nav iespējams, un 2017. gada jūnija beigās apturēja iemaksas EP budžetā. EPPA atzina, ka šis solis novedis pie finansiālām grūtībām.
2019. gada jūnijā Krievijas delegācijas pilnvaras tika atjaunotas. Pret šo lēmumu protestēja Ukrainas, Polijas, Gruzijas un Baltijas valstu valdības. Drīz pēc tam Latvijas parlaments pieņēma rezolūciju, kuras autori ieteica veidot opozīcijas bloku no valstīm, kas iebilda pret Krievijas atgriešanos EPPA.
Maskava uzskata, ka tās delegācijas tiesību atjaunošana liecina par taisnīguma, demokrātijas un veselā saprāta atgriešanos.
