RĪGA, 3. oktobris – Sputnik. Politiķi sākuši neoficiāli apspriest Ilmāra Rimšēviča pēcteci Latvijas Bankas prezidenta postenī, jo viņa pilnvaru termiņš beidzas 2019. gada 21. decembrī, vēsta Db.lv.
Daļa politiķu ir pārliecināta, ka par jauno kandidātu Latvijas Bankas prezidenta postenim partijas varētu vienoties jau oktobrī, taču citi paziņo, ka šī diskusija būtu jāsāk vien tad, kad Saeima izvēlēsies jauno Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāju.
Jānis Urbanovičs, opozīcijā esošās "Saskaņas" frakcijas līderis, uzskata, ka Saeima un koalīcija nespēs nonākt pie kopsaucēja kandidāta izvirzīšanā. Pēc viņa domām, vislielākās izredzes ir Latvijas Bankas padomes loceklim Mārtiņam Kazakam vai Eiropas Parlamenta deputātam Robertam Zīlem (VL-TB/LNNK). Saskaņā ar noteikumiem kandidātus Latvijas Bankas prezidenta postenim drīkst izvirzīt ne mazāk kā desmit Saeimas deputāti.
Taču tā ir neoficiāla informācija, un tā ir samērā pretrunīga. Vēl viena daļa politiķu uzskata, ka nevar būt ne runas par politisko kandidātu.
Pretendentu vidū tiek saukts vecākais Pasaules Bankas finanšu sektora speciālists Kārlis Bauze, kurš savulaik vadīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldi, kā arī bijušais FKTK priekšsēdētājs Uldis Cērps, kurš turpināja karjeru finanšu iestādēs ārpus valsts robežām.
Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Ģenerālprokuratūra iesniegusi tiesā lietu, kurā kukuļņemšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā tiek apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Krimināllietas ietvaros Rimšēviču apsūdz apmaksāta ceļojuma saņemšanā kukuļa kārtā, naudas kukuļa saņemšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.
Latvijas Saeima nespēja tiesiskā ceļā atstādināt Rimšēviču no ieņemamā amata, savukārt likumu, saskaņā ar kuru Latvijas Bankas vadītāju var atlaist tikai pēc pilnvaru termiņa beigām var ar viņa piekrišanu, nolēma nemainīt. Rimšēvičs panāca savas darbības ierobežojumu atcelšanu Eiropas Savienības tiesas instancēs un 2019. gada februārī atgriezās pie pienākumu izpildes pilnā apjomā.
Pēc ilgā pārtraukuma savā pirmajā preses konferencē 2019. gada jūnijā Rimšēvičs paziņoja, ka, acīmredzot, neturēsies pie savas vietas, kad beigsies esošais pilnvaru termiņš.
