RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Kaut arī valdība un sociālie partneri nespēja panākt vienošanos sakarā ar 2020. gada budžeta projektu, puses atbalstīja tā iesniegšanu Saeimas izskatīšanai, vēsta Jauns.lv.
Budžeta projekts tika izskatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kurā ietilpst valdība un sociālie partneri.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien paziņoja, ka neatbalsta 2020. gada budžetu, jo valdība nav ieklausījusies sociālo partneru viedoklī un ignorē likumus, kuri paredz finansējuma palielinājumu veselības aprūpei un izglītībai.
Taču, kā paziņojis LBAS vadītājs Egīls Baldzēns, organizācija kopumā neiebilst pret 2020. gada budžetu, kaut gan cer panākt uzlabojumus tajā, kamēr likumprojekts tiks skatīts Saeimas komisijās.
"Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā," piebilda arodbiedrību vadītājs.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs piekrita Baldzēna sacītajam par to, ka budžeta projekta izstrādes laikā bijis pārāk maz konsultāciju ar sociālajiem partneriem. Kaut arī LDDK nav īpaši apmierināta ar 2020. gada budžeta projektu, organizācija atbalsta tā turpmāko izskatīšanu Saeimā.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš pēc padomes sēdes uzsvēra, ka budžetā ir paredzēts finansējums nozarēm, par kurām uzstājas sociālie partneri, kaut arī ne tik lielā apmērā, kādā viņi to vēlētos. Tai pat laikā Kariņš atgādināja, ka arī ne visi citu iestāžu pieteikumi tika atbalstīti pilnā apjomā.
"Aicinu sociālos partnerus nepretstatīt valdībai, jo tad zudīs trīspusējās sadarbības jēga. Šī nav tā reize, kad visiem sakasīties," pateica valdības vadītājs.
Kariņš uzsvēra, ka valdība ieklausās sociālajos partneros un viņu viedoklī, taču politikā jāmeklē kompromisi, kuri apmierinātu vairākuma vajadzības.
"Šis nav ideāls budžets, bet īstenojams budžets," piebilda premjers.
Turklāt Kariņš norādīja, ka nav pamata apgalvot, ka 2020. gada budžetā netiek izpildīts tas, kas paredzēts likumos attiecībā uz finansējuma palielināšanu veselības aprūpei un izglītībai. Premjerministrs skaidro, ka tikai parlaments pieņem budžetu, tas iegūst likumīgu spēku, tādējādi mainās arī attiecīgie likumi.
Premjerministrs noslēdza padomes sēdi, norādot, ka esošā situācija izveidojusies valstī nevis pusgada laikā, bet gan 30 gados, taču valdība grasās soli pa solim uzlabot situāciju valstī.
Iepriekš valdības sociālie partneri apgalvoja, ka koalīcijas nolūki novirzīt medicīnas darbinieku algu palielinājumam nākamgad vien 45 miljonus eiro solīto 120 miljonu vietā ir nepieņemami.
