RĪGA, 25. septembris – Sputnik. KF prezidents Vladimirs Putins 19. septembrī nosūtīja vairāku desmitu valstu līderiem, tostarp NATO dalībvalstīm, kā arī Ķīnai, vēstījumu ar piedāvājumu ieviest moratoriju vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu (INF) izvietošanai Eiropā un citos reģionos, raksta avīze "Kommersant". KF ĀM apstiprināja, ka notiek darbs Putina iniciatīvas virzīšanā.
Krievijas prezidenta vēstījuma tekstā norādīts, ka Krievija jau ir anonsējusi savus plānus saistībā ar vidēja un mazāka darbības rādiusa raķetēm: Maskava negrasās tās izvietot Eiropā vai citos reģionos līdz brīdim, kamēr to nebūs izdarījuši amerikāņi. KF vadītājs atgādina, ka Maskava aicinājusi ASV un to sabiedrotos atturēties no raķešu izvietošanas, taču šī iniciatīva neizraisīja partneru interesi.
"Aicinām jūs atbalstīt mums, uzstājoties par labu moratorija izsludināšanai uz sauszemes bāzējuma INF izvietošanu NATO ietvaros, analoģiski tam, kuru izsludinājusi Krievija," teikts dokumentā.
Tāpat Krievijas prezidents vēstījuma tekstā pauda gatavību apspriest verifikācijas pasākumus, kuri ļautu partneriem pārliecināties, ka moratorijs tiek ievērots, "sevišķi apstākļos, kad Eiropas teritorijā jau ir izvietotas vidējas darbības raķešu palaišanas iekārtas".
"Esam gatavi attiecīgu tehnisku aspektu apspriešanai," teikts vēstulē.
KF ĀM apstiprināja, ka notiek aktīvs darbs KF prezidenta Vladimira Putina iniciatīvas virzīšanā par vidēja un mazāka darbība rādiusa raķešu izvietošanas nepieļaušanu. Iniciatīvu par moratoriju prezidents piedāvāja drīz pēc tam, kad ASV izstājās no INF līguma, un tam ir globāls raksturs.
"Šeit nav nekādu noslēpumu un sensāciju. Jautājums ir par to, ka joprojām nav pozitīvas reakcijas no citām valstīm," uzsvēra RIA Novosti informācijas autors Krievijas ĀM.
Turklāt avīzes "Kommersant" informācijas avots kādā NATO dalībvalsts Ārlietu ministrijā paziņoja, ka aliansē neatbildēja uz KF prezidenta sākotnējo piedāvājumu, jo uzskata, ka Krievija savā Eiropas daļā jau ir izvietojusi bruņojumu, kas pārkāpj INF līguma nosacījumus.
Iepriekš vēstīts, ka 2. augustā pēc ASV iniciatīvas darbību izbeidza Līgums INF. Pērnā gada decembrī Vašingtona deva Maskavai 60 dienas, lai "atgrieztos pie līguma izpildes". Februārī ASV paziņoja, ka vienpusēji aptur līguma darbību, it kā sakarā ar Krievijas pārkāpumiem, taču nesniedza nekādus minēto "pārkāpumu" pierādījumus.
Maskava vairākkārt uzsvēra, ka stingri izpilda savas līgumā minētās saistības, un norādīja, ka ASV apsūdzības ir nepamatotas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paskaidroja, ka raķete 9M729, kas radījusi Vašingtonas aizdomas, tika izmēģināta līgumā pieļautajā darbības attālumā. Diplomāts uzsvēra, ka Maskavai ir vairāki nopietni jautājumi ASV par līguma izpildi no Savienoto Valstu puses.
Jūlijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumu par līguma apturēšanu.
