RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Vai patiešām nepilsoņu problēma, ko savas prezidentūras laikā aicināja atrisināt Raimonds Vējonis, beidzot tiks vismaz daļēji atrisināta? Iepriekš kļuva zināms, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja likumprojektu, kas pārtrauc nepilsoņa statusa piešķiršanu bērniem, kuri piedzims Latvijā pēc 2020. gada. Tātad Saeima skatīs to otrajā lasījumā.
Ko tas nozīmēs nepilsoņiem, ja likumprojekts tiks pieņemts? Vai tiešām tas ir reāls progress?
Publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans savā Latvijas politisko notikumu iknedēļas apskatā pastāstīja, ka Latvijas nepilsoņiem Vējoņa likumprojekta pieņemšana neko nenozīmēs.
Nekādas iecietības
"Nopietni runājot, lēmums par to, ka pilsonība nepilsoņu bērniem tiks piešķirta automātiski, principā no politiskā viedokļa nav nenieka vērts. Tas ir no mušas izpūsts zilonis. Tīri birokrātisks lēmums," uzskata Lindermans.
Viņš paskaidroja, ka runa ir par trim tūkstošiem cilvēku – tas ir ļoti maz. Turklāt jau pašlaik, bērnam piedzimstot nepilsoņu ģimenē, vecākiem atliek vienkārši uzrakstīt iesniegumu, la viņš saņemtu Latvijas pilsonību. Tāpēc no politiskā viedokļa nekāda notikuma nav. To mākslīgi izpūtuši lēmuma pretinieki – radikālie naciohnālisti.
Tomēr, Lindermans atzīmēja, pat nacionālistu viedoklis ir saprotams. Lieta tāda, ka pie varas Latvijā ir arī mērenāk noskaņots, pareizāk sakot, piesardzīgāks segments.
Iespējams, šie politiķi attālākā perspektīvā priecātos par iespēju atbrīvoties no nepilsoņu pasēm, bet aktīvie nacionālisti uzstāj: nekādu privilēģiju krieviem, pat formālu, lai stimulētu viņu asimilāciju vai prombraukšanu.
"Pēc nacionālistu domām, pat mazais pirkstiņš, pastiepts Latvijas krieviem, dāvā cerību, ka situācija mainās un var dzīvot, kā agrāk. Bet nacionāisti vēlas, lai krievi izdarītu nopietnu secinājumu. Pie tam es redzu, ka viņi vispār nevēlas runāt par Pilsonības likumu. Viņi tajā saskata savdabīgu Pandoras lādi. Toties, pateicoties nacionālistu histērijai, nepilsoņu tēma tagad ir tik skaļi ieskanējusies medijos un internetā – citādi likumprojekts būtu palicis nemanīts," konstatēja Lindermans.
No kā baidās Latvijas valdība
Starp aktuālākajām tēmām ir arī komisijas sēde, kuras gaitā tika lemts daudzcietušā Uzvaras pieminekļa jautājums. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija apsprieda Uzvaras pieminekļa tālāko likteni, taču nolēma monumentu nenojaukt, bīdamās no sekām, pie kā novestu ar Krieviju noslēgtā līguma pārkāpums. Tā vietā komisijas locekļi draudzīgi sāka domāt, kā vēl var izņirgāties par svētumu.
Tomēr, pēc Lindermana domām, valdība nav pilnībā atteikusies no ieceres monumentu nojaukt, citādi pat neizskatītu iniciatīvu par demontāžu. Viņi taču varēja pieņemt izskatīšanai Tatjanas Ždanokas iniciatīvu par pieminekļa aizsardzību, ņemot vērā, ka rā rekordīsā laikā saņēmusi vairāk nekā 10 tūkstošus balsu.
"Taču nedomāju, ka viņus tā biedē ar Krieviju noslēgtais līgums par pieminekļu aizsardzību, kā krievu dumpja izredzes, ja viņi ķersies pie fiziskas demontāžas. Pie tam tāda monumenta demontāža nozīmē milzīgu darbu, tas aizņems ilgu laiku. Skaidrs, ka process nepaliks nepamanīts. Tas radīs sašutumu, protestus, kuri var izvērsties konfliktos. No tā viņi baidās," paskaidroja Lindermans.
Publicists tomēr uzskata, ka pieminekļa fiziskas iznīcināšanas vietā sāksies morāla likvidācija – ar pārdēvēšanas palīdzību. Ja izdosies tādu ideju "dabūt cauri" Latvijas valdībā – pārdēvēt un uzstādīt kaut kādas reālo vēsturi kropļojošas plāksnītes, - tā būs milzīga sakāve krieviem. Tāpēc kaut kas jādara.
"Varbūt mums nākt klajā ar atbildes ierosinājumu? Piemēram, pieprasīt Brīvības pieminekļa pārdēvēšanu par pieminekli Padomju kosmonautikas varoņiem," piedāvāja publicists.
Sarunā par Saeimas "problēmām" Lindermans piezīmēja, ka jautājumā par pieminekļa nojaukšanu Latvijas valdībai pagaidām nav saprotama Rīgas domes attieksme pret to – ja Rīgas domei nebūs iebildumu pret nojaukšanu, valdība vienkārši atbrīvosies no atbildības Krievijas priekšā: "ne jau mēs to esam izdomājuši, tā nolēma pašvaldība".
Atliek tikai vērot, kā izturēsies Rīgas dome ar jauno mēru Oļegu Burovu priekšgalā. Pagaidām reakcijas nav, atgādināja Lindermans, taču, pēc viņa domām, tai jau sen vajadzēja būt.
Tātad pagaidām mērijā valda klusums, valdība pamazām, palēnām, soli pēc soļa tuvosies pieminekļa iznīcināšanai, vismaz tā jēgas iznīcināšanai. Jo piemineklis, pēc būtības, ir spēcīgs ne savas skulpturālās kompozīcijas dēļ, bet gan tā fakta dēļ, ka tas ir iemūžinājis Rīgas atbrīvošanu un Lielo Uzvaru – uzvaru pār nacismu.
"Draudi" Latvijai
Uzvaras pieminekļa nojaukšana joprojām ir aktuāla. Tas ir skaidrs. Taču arī tekošos darbus neviens nav atcēlis. Piemēram, 13.-15.septembrī vairākos Rīgas rajonos noritēja mācības "Rīgas zobens", kurās piedalījās zemessargi sadarbībā ar policiju. Mācību mērķis – dažādu valsts un pašvaldības iestāžu un struktūru aizsardzība. To starpā nez kāpēc bija arī ASV vēstniecība. Kāpēc gan ASV pārstāvniecība nostādīta vienā līmenī ar Rīgas pili?
Lindermans konstatēja, ka ASV vēstniecībai Latvijā ir slēpta funkcija – galveno notikumu kontrole valstī. Vismaz katru jautājumā tā ir – galvenos posteņus valdībā, specdienestos apstiprina amerikāņi. Protams, arī militāros jautājumus risina tur. Vēl vairāk, pat geju parādes organizācija ir ASV vēstniecības nopelns.
"Taču to par draudiem Latvijai neuzskata. Par apdraudējumu tiek uzskatīta Krievija. Tā ir oficiālā doktrīna. Pēc varasvīru domām, Krievija gatavojas organizēt pārdrošu "zaļo cilvēciņu" iebrukumu valsts teritorijā. Viņu paranoidālā loģika pauž, ka "zaļie cilvēciņi" metīsies ieņemt galvenās valsts iestādes valstī un pie viena – arī amerikāņu vēstniecību," secināja publicists.
Lindermans sarunas gaitā piebilda, ka, domājams, mācības "Rīgas zobens" tomēr paredzētas cīņai ar masveida nekārtībām valstī. Tikai valdība, šķiet, aizliedz pat domāt par to, ka pie nekārtībām var novest viņu pašu tirānija. Kā vienmēr, viņi mēģina aizbildināties ar "Kremļa roku".
"Tas viss izskatās smieklīgi jauno karadarbības metožu fonā. Kādi tur "zaļie cilvēciņi", ja Krievijai un ASV ir spēcīgi kodolieroči un amerikāņi ir darījuši visu iespējamo, lai sagrautu noslēgto līgumu sistēmu, kuri ierobežo iespējas izmatot šī tipa bruņojumu," piezīmēja publicists.
Pie tam viņš uzsvēra, ka Latvijas drošība liela konflikta gadījumā ir atkarīga no tā, cik lielā mērā valsts tajā piedalīsies. Tas ir, lai netrāpītos "pa rokai", Latvijai ir jāizvairās no konflikta, taču valdība, gluži pretēji, spēlē avangarda lomu pret Krieviju vērstajā kampaņā un pastāvīgi cenšas provocēt lielo kaimiņu, saasinot Krievijas un rietumvalstu attiecības.
"Latvisku Latviju par katru cenu"
Krievijai naidīgās kampaņas ietvaros teicami iederas Herberta Cukura reabilitācija. Bet kāpēc tad Latvijas Ģenerālprokuratūra atsākusi pirmstiesas izmeklēšanu "Rīgas bendes" lietā?
Lindermans uzskata, ka tālāka izmeklēšana Cukura lietā ir par nacista attaisnošanu sašutušās sabiedrības uzvara. Protams, liela nozīme bija dokumentiem, ko iesniedza Latvijas Ebreju kopienas padome, starp kuriem ir notariāli apliecinātas liecības par Cukura dalību slepkavībās, eksekūcijās un laupīšanās. Interesanti, ka iepriekš Ģenerālprokuratūra nepievērsa uzmanību minētajiem dokumentiem.
Publicists atzīmēja: ja Cukura tiešas dalības fakts vēl jāpierāda, balstoties uz liecinieku vārdiem, tad viņa līdzdalību pierāda posteņi, ko viņš ieņēma Arāja komandā.
"Paldies Dievam, ka Latvijā atradušies cilvēki, kuri panāca, ka prokuratūra no jauna izskatīs šo lietu, un ceru, ka viņš tiks notiesāts. Daudzi uzskata, ka tas ir tikai vēsturisks jautājums, taču tā nav. Lieta tāda, ka, reabilitējot Cukuru, varasiestādes reabilitē noteiktu ideoloģiju, kas ir dzīva vēl šobaltdien. Cukurs kļūst par tās fundamentu. Ideoloģija skan tā: "Latviska Latvija par katru cenu" – ar jebkādiem līdzekļiem. Ar to vairs samierināties nevar. Ir jādod pretspars," secināja Lindermans.
