RĪGA, 13. septembris – Sputnik. Krievijai jādemonstrē lielāka atklātība jautājumā par mācībām Baltijas reģionā, norādīja Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Viņš uzsvēra, ka tas nepieciešams ar mērķi mazināt spriedzi un šim nolūkam ir "dažādi varianti", informēja RT.
Krievija ir maksimāli atklāta, organizējot militārās mācības gan pret saviem sabiedrotajiem, gan pret potenciālajiem pretiniekiem – NATO bloku, intervijā Sputnik Latvija norādīja Vladimirs Kozins, Krevijas ĀM Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Militāri politisko pētījumu centra, Globālās drošības pētniecības nacionālā institūta zinātniskās padomes loceklis.
"Maskava vienmēr aicina novērotājus no Ziemeļatlantijas alianses apmeklēt mācības. Tiesa, viņi dažkārt atsakās. No otras puses, kad notiek NATO mācības, novērotājus no Krievijas neuzaicina nemaz, tostarp arī uz Baltijas valstīm. tas notiek viena vienkārša iemesla dēļ – visām alianses mācībām Baltijā ir spilgti izteikts Krievijai un Baltkrievijai naidīgs raksturs. Tajās tiek izstrādātas uzbrukuma operācijas un citu teritoriju ieņemšana," konstatēja Kozins.
Eksperts uzsvēra, ka pēdējā laikā gandrīz visas NATO mācības sākas ar smagā konvencionālā bruņojuma pielietojumu un beidzas ar taktiskajiem kodolieročiem.
"Visi trīs aerodromi Baltijas teritorijā: Lielvārde Latvija, Zokņi Lietuvā un Emari Igaunijā ir rekonstruēti taktiskās un stratēgiskās aviācijas uzņemšanai, kas var nest ne tikai parasto bruņojumu, bet arī kodolieročus," atgādināja Kozins.
Samitā Varšavā 2016.gadā sakarā ar it kā augošo Krievijas "agresiju" NATO pieņēma lēmumu paplašināt militāro klātbūtni Austrumeiropas valstīs – Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas teritorijā tika dislocēti starptautiskie bataljoni. To kontingenta skaits pārsniedz 4,8 tūkstošus karavīru.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šeoigu norādīja, ka pie valsts robežām ievērojami pieaudzis militāro mācību skaits. Viņš vērtēja, ka NATO kareivju skaits Baltijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā kopš 2015.gada pieaudzis no 2 tūkstošiem līdz 15 tūkstošiem, turklāt mācību laikā grupējums pieaug līdz 40-60 tūkstošiem kareivju. Alianses darbības piespiež Krieviju spert atbildes soļus, lai nostiprinātu drošību, uzsvēra Šoigu.
NATO turpina savilkt spēkus pie Krievijas robežām, lai arī Maskava ne vienu vien reizi norādījusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus ne Baltijā, ne citviet pasaulē. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda viedokli, ka NATO tas ir labi zināms, taču militārie spēki un tehnika joprojām tiek savilkti pie KF robežām, aizbildinoties ar Krievijas "agresiju".
