RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Nacionālās apvienības līderis un Saeimas deputāts Raivis Dzintars paziņoja, ka viņa partija pēta citu valstu pieredzi nekustamā īpašuma pārdošanas jautājumā citu valstu, tostarp Krievijas, pilsoņiem. Pēc viņa domām, Latvija jāizstrādā atbilstoša likumdošana, raksta avīze Neatkarīgā Rīta Avīze.
Izdevuma intervijā Dzintars pastāstīja par Nacionālā bloka prioritātēm pēc budžeta pieņemšanas. "Lielo lietu" vidū politiķis nosauca latviskas Latvijas ideālu aizstāvēšanu: turpināt izglītības sistēmas pāreju uz latviešu valodu, pastiprināt prasības publiskajam valsts valodas lietojumam, aizstāvēt informatīvo telpu.
Tāpat Dzintars pastāstīja par "mazajiem jautājumiem, kuri rūp Nacionālajam blokam un kurus tas regulāri rosina. Piemēra, runa ir par "Krievijas impēriju slavinošo simbolu tirdzniecību tirdzniecības centrā "Alfa".
"Nacionālā apvienība uz to nekavējoši reaģēja, nosūtot vēstuli Valsts drošības dienestam," palielījās Dzintars ar savu denuncējumu.
"Strādājam arī par drošības infrastruktūras jautājumiem: mūsu zemi var izpirkt jebkurš Krievijas pilsonis, un Latvijai nav nekāda regulējuma, kā ar to tikt galā. Tāpēc pētām ārvalstu pieredzi šāda veida jautājumos," piebilda Nacionālā bloka pārstāvis.
Somijas pieredze
Atgādināsim, ka iepriekš par šo jautājumu norūpējās Somijā. Ar Aizsardzības ministrijas palīdzību tika izstrādāta un parlamentā apstiprināta likumu pakete, kura sniedz valstij iespēju kontrolēt, ierobežot vai aizliegt iegādāties nekustamo īpašumu ārzemniekiem – nacionālās drošības dēļ. Likuma grozījumi, kuri stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, skar valstu pilsoņu, kuras nav ES un Eiropas Ekonomiskās savienības sastāvā.
No nākamā gada zemesgabala iegādei ar vai bez apbūves KF pilsoņiem un Krievijas pilsoņiem būs jāsaņem speciālā Aizsardzības ministrijas atļauja, raksta "Fontanka".
"Atļauja nekustamā īpašuma iegādei var tikt izsniegta, ja ir gaidāms, ka īpašums neierobežos valsts aizsardzības organizēšanu, teritoriālās integritātes kontroli un nodrošināšanu, pierobežas kontroles, robežas drošības un apgādes drošības nodrošināšanu," teikts likumā.
Riska zonā nonāk teritorijas, kuras atrodas tiešā tuvumā ar stratēģiskiem objektiem (garnizoni, mācību vietas un šautuves, lidostu rajoni, militārās noliktavas, radiolokācijas stacijas).
Valstij deva piespiedu izpirkšanas tiesības, taču tikai "īpašos gadījumos, kad tas ir nepieciešams nacionālās drošības nolūkos".
KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot likumprojekta izstrādi Somijā, paziņoja, ka visus Somijas paziņojumus par to, ka krīzes situācijā Krievijas pilsoņiem piederošās mājas un zemes varēšot izmantot KF karavīri, var nosaukt par permanentu fobiju.
"Es vispār nezinu, kā var dzīvot tādā pastāvīgā baiļu izjūtā. Man liekas, tur vairs nav tālu līdz paranojai. Tie, kas nodarbojas ar šo rusofobiju, īsti nesaprot to, ka, bezgalīgi iebiedējot savus iedzīvotājus, viņiem pēc tam būs problēmas: kādā no posmiem fobija var pāriet mānijā," paziņoja Zaharova.
