RĪGA, 29. augusts — Sputnik. Agrāk nekustamos īpašumus Jūrmalā lielākoties uzturēja ārvalstnieki – tieši viņu pieprasījums uzturēja augstas cenas. Tagad šī interese par īpašumiem ir mazinājusies. Tas būtiski ietekmē kopējo darījumu aktivitāti, aģentūrai LETA vēstīja "premium" klases nekustamo īpašumu kompānijas "Baltic Sotheby's Real Estate" pārdošanas vadītāja Līga Kohtanena.
Valsts vienotās datorizētās Zemesgrāmatas rīcībā esošie dati liecina, ka 2014.gadā Jūrmalā "business and premium" īpašumu segmentā noslēgti 159 nekustamo īpašumu darījumi. To starpā vairāk nekā pusi noslēdza ārvalstnieki, taču 2015.gadā darījumi samazinājās uz pusi – līdz 79, no kuriem 55 darījumus nosledza ārvalstu pircēji.
2016.gada pirmajos septiņos mēnešos cenu segmentā no 250 000 līdz 550 000 eiro noslēgti 57 darījumi, no tiem 36 darījumus bija veikuši ārvalstu pircēji.
"Vairākus gadus darījumus ar īpašumiem Jūrmalā noteica ārvalstnieki, galvenokārt – Austrumeiropas iedzīvotāji, no kuriem lauvas tiesa (ap 90%) nāca no Krievijas. Ņemot vērā pēdējo gadu ģeopolitiskos notikumus (Ukrainas un Krievijas attiecības, Krievijas striktās prasības par kapitāla izvešanu, "Brexit", Latvijas termiņuzturēšanās programmas daudzkārtīgā maiņa u.c.), ārvalstnieku interese ir mazinājusies un diezgan jūtami iespaidojusi kopējo darījumu aktivitāti," norāda Kohtanena.
Iepriekš nekustamo īpašumu kompānijas Vestabalt īpašnieks Aldis Plaudis vēstīja, ka jau kopš 2014. gada termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma pirkumu Latvijā nerezidentiem gandrīz vairs netiek izsniegtas, tāpēc ārvalstnieki no Latvijas tirgus ir pazuduši.
"Protams, kā jau jebkurš jauns tirgus instruments, arī TUA radīja zināmu negāciju. Neviens jauns instruments uzreiz nevar būt ideāls, laika gaitā tas aprobējas un pieslīpējas. Arī šo instrumentu vajadzēja pilnveidot, bet šis instruments kopš 2014.gada septembra vairs praktiski netiek izmantots," – sacīja Plaudis.
Tas būtiski ietekmēja tirgu. Jūrmalā tas ir gandrīz apstājies, darījumu apjoms ir samazinājies par 80%. Savukārt Rīgā elitārie dzīvokļi, kas bija pa kabatai nerezidentiem, arī netiek pārdoti.
"Vietējiem pircējiem tie īsti nav paredzēti. Protams, arī Latvijā ir turīgo iedzīvotāju slānis, bet viņiem jau pārsvarā ir savi mājokļi. Jebkura normāla sabiedrība balstās uz turīgo vidusslāni. Kas pie mums ir šis vidusslānis? Jauni cilvēki, kas strādā bankās, auditorkompānijās, IT kompānijās, vidējā līmeņa vadītāji dažādās kompānijās. Jā, šie cilvēki var nopirkt dzīvokli ar cenu līdz aptuveni 200 000 eiro, jo nauda šobrīd ir lēta un pēdējos gados vieglāk kvalificēties kredītam. Taču klusajā centrā Elizabetes ielā un Alberta ielā ir dzīvokļi, kuru pārdošanas cena ir virs miljona eiro, un tie vietējiem pircējiem nav pa kabatai. Ir tikai atsevišķi pārdošanas gadījumi, kurus nevar nosaukt par tirgu," – paskaidroja Plaudis.
