RĪGA, 25. februāris — Sputnik. ASV kompānijas Kroll veiktās bankas ABLV Banka klientu pārbaude var novest pie tā, ka atklāsies informācija par Krievijas naudas līdzekļu pārvietošanos un to gala punktu. Stingrāki normatīvie akti par līdzekļu konfiskāciju pat draud uzņēmējiem ar Latvijā esošās naudas un nekustamo īpašumu zudumu, vēsta avīze "Kommersant".
2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV – otro lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privāto banku valstī – par naudas atmazgāšanu, ar Ziemeļkoreju saistītām transakcijām un ierēdņu uzpirkšanu.
Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma banku neglābt un sākt tās likvidāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), pildot ECB instrukcijas, ieviesa ierobežojumus maksājumu operācijām ABLV, un 23. februāra naktī pieņēma lēmumu, ka ieguldījumi nav pieejami, lai nodrošinātu garantēto kompensāciju izmaksu bankas klientiem.
Pagājušā gada 12. jūnijā FKTK atļāva bankai sākt pašlikvidācijas procesu. 2020. gadā banka plānoja segt līdz 95% prasību un noslēgt pašlikvidāciju līdz 2023. gadam.
Fizisko personu ieguldījumi līdz 100 tūkst. eiro apmērā tiek izmaksāti, bet lielāku summu un juridisko personu ieguldījumu gadījumā procedūra ir sarežģītāka un pagaidām nav līdz galam apstiprināta. Pārbaužu metodes apspriešanas gaitā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests piedāvāja aizvien stingrākus variantus, līdz pat bankas arhīvu – slēgto un tukšo kontu pārbaudēm.
Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa pastāstīja, ka process būs lēns – auditors Ernst & Young pārbauda visus riska grupā esošos klientus, bet dienesta jauda nav pietiekama, lai pārbaudītu visas ziņas par izmaksām. Tāpēc valsts atļāva ārējas pārbaudes – valstij draudēja arī FATF pretenzijas.
Kontrakta pārbaudes veiks kompānija Kroll. Tās paredz darbu ar datiem par gandrīz visām bankas transakcijām piecu gadu laikā. Tas ir jūtams risks: 2013.-2018. gg. tranzīta operācijas ar Latviju un ABLV bija populāras Krievijas klientu vidū, bet režīms, kurā šie dati rotēs gan Kroll, gan Latvijas valsts struktūrās un starp to partneriem (ieskaitot ASV), nav zināms, 2019.-2020. gg. var parādīties virkne ziņu par to, kā nauda no Krievijas pārvietojusies caur Latviju un kur tā nogādāta.
Atsevišķu risku rada arī Latvijas varasiestāžu anonsētie pasākumi ar mērķi padarīt stingrākas procedūras, las ļauj pierādīt operāciju leģitimitāti, un likumdošanu par līdzekļu konfiskāciju, kuru izcelsme nav noskaidrota.
1. Znotiņa uzsvēra, ka bankas klientu pārbaudes metodēs ir jāparedz: ja atrasti aizdomīgi darījumi, nauda vai klienti, šo kontu īpašniekiem nauda netiks izmaksāta.
Gadījumā ar klientiem no KF runa ir par tiesisko sistēmu, kas nav pilnībā harmonizēta ar ES: Krievijā "baltie" līdzekļi un aktīvi līdz pat Maskavas uzņēmēju vidū populārajiem nekustamajiem īpašumiem Latvijā var izrādīties "pelēki", un tiem var draudēt konfiskācija, vēsta izdevums.
