RĪGA, 7. septembris – Sputnik. Krimā vizītē esošās ASV sabiedrisko cilvēku delegācijas pārstāve, advokāte Silvija Demaresta paziņoja, ka Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz likumīgas tautas gribas izteikšanas pamata un nosauca notikušo referendumu par pašnoteikšanas tiesību paušanu, vēsta RIA Novosti.
ASV delegācija atrodas Krimā trīs dienu vizītē, tās sastāvā ietilpst Amerikas organizācijas "Pilsoņu iniciatīvu centrs" pārstāvji. Vizīte organizēta Americans Meet Mainstream Russians ("Amerikāņi satiek parastos krievus") centra programmas ietvaros.
"Esmu juriste pēc izglītības. Es saprotu, ka Krimas notikumi 2014. gadā bija likumīga tautas gribas paušana un likumīga pašnoteikšanas tiesību izteikšana, ka viss tika izdarīts likuma ietvaros," — pastāstīja Demaresta RIA Novosti.
Viņa piebilda, ka pēc atgriešanās ASV pastāstīs saviem tautiešiem par reālo situāciju Krimā.
"Tieši par to es runāšu pēc atgriešanās Amerikā. Es pastāstīšu par to visiem Amerikā. Tā bija Krimas tautas gribas paušana, un es nedomāju, ka šī situācija jebkad mainīsies, un Krima kādreiz atgriezīsies Ukrainas sastāvā," — pateica Demaresta.
Tāpat viņa paziņoja, ka Ukrainas varasiestāžu darbības Krimā ir cilvēktiesību pārkāpums. Ukrainas varasiestādes pēc Krimas atkalapvienošanās ar Krieviju sarīkoja vairākas pussalas blokādes, tostarp, ūdens blokādi, slēdzot Ziemeļkrimas kanālu, pārtikas, transporta un enerģētisko blokādi.
"Cilvēktiesību pārkāpumu fakti Krimā bija. Mēs par tiem zinām. Viņi (Ukrainas varasiestādes) pārstāja padot ūdeni, viņi atslēdza elektrību. Vai tad tie nav cilvēktiesību pārkāpumu fakti?" — pateica Demaresta.
Jāpiebilst, ka XIX gadsimtā amerikāņi atbalstīja Krievijas cīņu par savām zemēm. ASV pat sūtīja uz pussalu ieročus un munīciju, brīvprātīgos un ārstus.
ASV Ņūportas Jūras kara koledžas pasniedzējs Lails Goldštains rakstīja National Interest vietnē: "Fakts, ka reiz Savienotās Valstis pavisam nopietni uzskatīja, ka Krima pieder Krievijai, nepārprotami norāda, cik kurioza ir viņu pašreizējā politika Eirāzijā un citās pasaules daļās, kuras pamatā ir mēģinājumi apstrīdēt Maskavas pretenzijas uz asinīm piesātināto pussalu Melnajā jūrā."
Visi ļoti labi ir informēti, taču ignorē faktu, ka Krima tika nodota Ukrainas PSR tikai 1954. gadā, atgādināja raksta autors. "Tas bija bezjēdzīgs solis, un tā sekas Ņikita Hruščovs droši vien nevarēja paredzēt," – teiks materiālā. Maskava kontrolēja pussalu ilgus gadus, un maz ticams, ka atteiksies no tās, tāpēc nav jēgas lolot veltas cerības, uzskata autors.
"Dziļākas vēstures zināšanas varētu palīdzēt amerikāņu politiķiem apturēt Krievijas un ASV attiecību "brīvo kritienu", kas apdraud Ukrainu, Eiropu un visu pasauli", — noslēgumā piezīmēja Goldštains.
Krima kļuva par Krievijas reģionu pēc referenduma 2014. gadā, kas tika organizēts pēc valsts apvērsuma Ukrainā. Atkalapievienošanos ar Krieviju atbalstīja vairāk nekā 95% pussalas iedzīvotāju.
Ukraina uzskata pussalu par savu "īslaicīgi okupēto" teritoriju, taču, pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdiem, "Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem".
