Norvēģu politiķis paskaidrojis, kāpēc Rietumiem laiks atzīt Krimas piederību Krievijai

© Sputnik / Sergei Malgavko / Pāriet pie fotobankasЗамок "Ласточкино гнездо" в Гаспре во время снегопада
Замок Ласточкино гнездо в Гаспре во время снегопада - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Norvēģu politiķis Ivars Hāgens atzīmēja, ka Eiropai un ASV ir jāņem vērā pussalas iedzīvotāju vēlme atrasties Krievijā.

RĪGA, 26. decembris – Sputnik. Rietumiem ir jāatzīst Krimas pievienošanās Krievijai, neatkarīgi no tā, vai Rietumi uzskata: šis lēmums atbilst starptautiskajām tiesībām vai ne – šādu pārliecību rakstā avīzei Aftenposten pauž norvēģu politiķis Karls Ivars Hāgens.

Работа реактивной бомбометной установки РБУ 6000 на малом противолодочном корабле Балтийского флота Кабардино Балкария - Sputnik Latvija
Kurš kuru: ASV raksta NATO un Krievijas kara scenāriju Baltijas teritorijā

Hāgens atzīmēja, ka viņš pats 2014. gada notikumus sauc par "Krimas atgriešanos Krievijā", un viņam ir pamats tā rīkoties.

Politiķis atgādināja, ka laikā kopš XVIII gs. beigām līdz XX gs. Krima bija Krievijas teritorija, tās daļa, tātad pussalas teritorija nebūt nav sveša Krievijas Federācijai.

2014. gada janvārī Kijevā sākās cietsirdīgas nekārtības. Tās noveda pie valsts apvērsuma, ko ASV un Eiropas Savienība ar dažādām metodēm atbalstīja. Pie varas nāca Rietumiem labvēlīgi noskaņoti cilvēki, kuri pauda naidīgu attieksmi pret Krieviju". Pēc tam Krimā notika referendums, kurā, izvēloties starp Krieviju un Ukrainu, vairāk nekā 90% iedzīvotāju deva priekšroku Krievijai.

"Es uzskatu, ka tautas vēlme nozīmē ļoti daudz un ar tādiem rezultātiem Rietumiem bija jāsaka: "Ja Krimas iedzīvotāji vēlas kļūt par Krievijas daļu, mums tas jāciena un Krima jāatzīst atkal par Krievijas daļu," – Hāgena teikto citēja Sputnik Lietuva.

Taču situācija veidojās citādi, un jau vairāk nekā četrus gadus Krievijas un Rietumu attiecībās valda spriedze bez jebkādas cerības uz pozitīvām pārmaiņām. Norvēģu politiķis aicināja ASV un ES izvērtēt jautājumu saprātīgi un pārdomāt, ko darīt, lai stabilizētu attiecības ar Maskavu, nevis vēl vairāk pasliktināt situāciju.

Pēc Hāgena domām ir "acīmredzams, ka Krievija nekad neatdos Krimu". Taču, tikai nokārtojot situāciju ar pussalu, Rietumi varēs sākt pārrunas ar Maskavu citos svarīgos jautājumos – par situāciju Ukrainā, gāzesvada būvdarbiem un citiem aspektiem.

Ziņu lente
0