RĪGA, 13. septembris — Sputnik. Lietuvas Seima deputāts apsūdz Krieviju par mēģinājumiem iedēstīt valstī pagānismu, vēsta Sputnik Lietuva.
Neopagāniskā kopiena "Romuva" līdz šim nav saņēmusi oficiālu statusu Lietuvā, un daudzi uzskata, ka tas noticis katoļu baznīcas iespaidā (75% valsts iedzīvotāju ir katoļi).
Valsts Konstitucionālā tiesa jau 2007.gadā precizēja, ka oficiālu statusu var saņemt tikai sabiedriski atbalstītas reliģiskās kopienas. 2011.gadā veiktā iedzīvotāju skaitīšana apliecināja, ka vairāk nekā pieci tūkstoši iedzīvotāju uzskata sevi par pagāniem. Pie tam valsts atzinusi Jauno apustuļu baznīcu, kam ir tikai 422 sekotāji, un Evaņģēliski kristīgo savienību, kam ir 1852 piekritēji (saskaņā ar 2011.gada datiem).
Oficiāla statusa piešķiršana dāvās kopienai "Romuva" gan dažādas finansiālās priekšrocības, gan iespējas pasniegt neopagānismu skolās ticības līmenī.
Kopienas locekļi dažādos veidos centušies panākt atzīšanu, pat iesnieguši prasību Eiropas cilvēktiesību tiesā un vērsušies pie Romas pāvesta viņa vizītes laikā Baltijas valstīs.
Debates Seimā par "Romuvas" atzīšanu deputāts Žigimants Pāvilēnis ("Tēvijas savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti") teica runu, ko Seima Ētikas un procedūru komisija atzina par neētisku.
Lieta tāda, ka deputāts saista Lietuvas neopagānu darbību… ar Krieviju. Viņaprāt, Maskava vēlas kompromitlēt Lietuvu "kristīgās pasaules" priekšā un izplatīt neopagānismu Baltijas valstī.
"Izveidojusies visai ironiska situācija: esmu Seima loceklis, kurš iniciējis "Magņitska likumu" Seimā, ko aicina iepazīstināt ar to Vāciju un Zviedriju, un vienlaikus esmu iekļauts Krievijas melnajā sarakstā. Vienlaikus šodien esmu atzīts par ētikas pārkāpēju par Putina ideoloģijas pēdu šeit, Lietuvā, kritisku vērtējumu. Tādējādi esmu vienlaikus iekļauts melnajos sarakstos gan Krievijā, gan Lietuvā, un esmu spiests atvainoties, ka brīdinu par Putina ideoloģijas seno politiku, kas vērsta pret kristietību, tātad paredz Lietuvas un Polijas kopības sabrukumu," teica Pāvilēnis.
Baltijas politiķi pastāvīgi runā par "Krievijas draudiem", pūlas atrast Krievijas politiskās un sabiedriskās "ietekmes" pierādījumus Lietuvā.
Piemēram, konservatīvā partija ir pazīstama ar savu rusofobo viedokli, kā arī Krievijai naidīgajām iniciatīvām. Cita starpā politiķi iesaka legalizēt padomju karavīriem veltīto memoriālu nojaukšanu, atzīt Lietuvas Komunistisko partiju par "noziedzīgu organizāciju" un brīdināt Lietuvas augstskolu studentus par "Krievijas agresiju".
Krievijai jau vairākkārt pārmesta "iejaukšanās" citu valstu lietās. Maskava apsūdzības kategoriski noliedz un uzsver, ka tās ir absolūti nepamatotas.
