RĪGA, 4. septembris – Sputnik. Ministru Kabinets 3. septembrī apsprieda Latvijas būvniecības sektora problēmu. Valdības sēdei iesniegts informatīvs paziņojums "Par prognozētām izmaiņām darba spēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un to ietekmi uz tautsaimniecību", raksta avīze "Segodņa".
Nodarbināto par 30% vairāk, nekā pirms astoņiem gadiem
Būvniecības sektors, līdzīgi banku nozarei, stipri cietusi Latvijas lielās krīzes laikā. 2008.-2010. gadā nekustamo īpašumu nodošanas apjomi un nozarē nodarbināto skaits dramatiski samazinājās, brīžiem kritums bija divreizējs. Taču būvniecība pirmā atkopās no trieciena: jau 2011. gadā sākās atjaunošanās izaugsme, savukārt 2018. gadā tika fiksēts apjomu pārsniegšana par 21,9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Reģistrēto celtnieku skaits Latvijā šodien ir 74,6 tūkstoši (8,2% valsts nodarbināto), kas ir par 30% vairāk, nekā 2010. gadā. Turklāt veiktspējas rādītāji aug ātrāk, nekā tajā nodarbināto skaits, – bet tā ir tieši tā darba intensifikācija.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, no 2015. gada būvniecībā palielinājās iekšējā kopprodukta ražošana par 11,9%, pievienotā vērtība – par 24%. Būvē tur, kur ir pieprasījums. Ja spriež pēc nekustamo īpašumu cenu izaugsmes, te Latvijai pagaidām viss ir kārtībā. 2017. gadā tika reģistrēts dzīvokļu cenu kāpums par 8,8%, 2018. gadā – par 9,6%. Skaitļi ievērojami pārsniedz vispārējo inflāciju valstī.
Mēs neesam pašlabuma tīkotāji, ES samaitā
Spriežot pēc dokumenta, kuru parakstījis ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), baumas par celtnieku fantastiskajām algām ir stipri pārspīlētas. Ja kumulatīvā algu izaugsme nozarē 2017.-2018. gadā sastādīja 14,7%, tautsaimniecībā kopumā tikmēr – 19%. Vismazāk palielinājusies ēku celtnieku alga (9,3%), visvairāk augusi celtnieku alga, kuri specializējas cauruļvadu, elektrotīklu, sakaru ievilkšanā (14,9%).
Taču arī naudas būvdarbiem nepieciešams vairāk.
"Lielāks cenu pieaugums ir vērojams publiskajos iepirkumos, kā arī projektos, kas tiek īstenoti ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Šādam cenu pieaugumam pamatā ir:
- nepietiekami darbu izpildes termiņi (izteikti projektos, kurus līdzfinansē no Eiropas Savienības līdzekļiem);
- pārregulēts un ierobežojošs publisko iepirkumu process;
- lielākās atbildības uzlikšana būvdarbu veicējam līgumtiesisko attiecību ietvaros (atbildība par būvprojektēšanas dokumentācijas trūkumiem un nepilnībām, riski saistībā ar neparedzētiem apstākļiem)."
No vienas puses, protams, birokrātija – tas vienmēr ir slikti. Taču būvniecībā neparedzēti gadījumi var maksāt desmitiem cilvēku dzīvību. Tādēļ vērība šeit ir kā ekonomiskais nodoklis.
Minimālā alga – 780 eiro
Tādai pirms nodokļu nomaksas 2019. gadā, saskaņā ar nozares ģenerālo vienošanos, jākļūst Latvijas celtnieka algai. Ja algotam darbiniekam ir specializēta izglītība, tad minimālā alga būs 820 eiro. No 2020. gada 1. februāra valstī pilnībā tiks ieviesta vienota darba laika uzskaites sistēma – visi būvlaukumi tiks aprīkoti ar elektroniskiem turniketiem.
Saskaņā ar aprēķiniem, kuri veikti pēc Nemiro vadītās iestādes pasūtījuma, tuvāko piecu gadu laikā būvniecības izaugsme sastādīs 24,7%, salīdzinot ar 2018. gada stāvokli. "Bet pēc 2021. gada paredzams pieauguma samazinājums un apjomu kritums," brīdina Ekonomikas ministrija.
Augšas nevar, apakšas negrib
Neskatoties uz stabilu algu, nozares darbinieku vidū valda disciplīnas neievērošana, sūdzas kompānijas. Tikko noalgots darbinieks, kurš saņem algu, bieži pazūd – laižas plostot. Taču tā ir tikai puse bēdas – personāls nereti zog inventāru no būvlaukuma, bet profesionāli instrumenti maksā ne vienu vien tūkstoti eiro. Pietiek iegriezties lombardos, lai ieraudzītu tur perforatorus, kompresorus un cita veida aparatūru. Meklēt taisnīgumu pret telefonus izslēgušiem un nepatiesus adreses datus sniedzošiem ir bezjēdzīgi.
Tajā visā redzama gruzdošā sabiedrības slāņu cīņa. Augšas izliekas, ka maksā, apakšas – ka strādā. Bet strādā lielākoties vidējā klase, jeb galvenais būvniecības nozares produkcijas patērētājs.
