RĪGA, 2 septembris – Sputnik. Iepriekš kļuva zināms, ka Novgorodas apgabala FDD pārvaldes rīcībā ir nacistu soda vienības dalībnieku saraksts, kuri Lielā Tēvijas kara laikā iznīcināja mierīgos iedzīvotājus Žestjanaja Gorka ciemā un Čornoje ciematā.
FDDP sniegtais saraksts – tās ir ar roku rakstītas četras lappuses, kuras ar laiku kļuvušas dzeltenas. Saraksta sastādīšanas datums ir 1967. gads.
Dokumentā tiek minēti 19 cilvēku vārdi, kuri okupācijas gados iznīcināja mierīgos iedzīvotājus: Rūdolfs Grote, Oļegs Kļimovs, Sergejs Korži, Zāģers Cāģers, Kārlis Lācis, Ādolfs Klibus, Jānis Cīrulis, Haris Liepiņš, Artūrs Krīviņš un citi. Viņi visi ir dzimuši vai dzīvojuši Latvijas PSR. Dažiem no tiem ir norādīti militārā dienesta pakāpe, dzīvesvieta pēc kara.
No RIA Novosti Nacionālsociālisma noziegumu izmeklēšanas centrālajai pārvaldei Ludvigsburgā tika nosūtīts pieprasījums par Vācijas un Latvijas pilsoņu dalību kara noziegumos Novgorodas apgabalā 1941.-1943. gadā, vēsta informācijas aģentūra.
Ludvigsburgas Nacionālsociālisma noziegumu izmeklēšanas centrālā pārvalde tika izveidota 1958. gadā. Tā nodarbojas ar informācijas par nacistu noziegumiem meklēšanu un analīzi. Meklējumi notiek gan Vācijā, gan arī visā pasaulē.
Pārvaldē atbildēja, ka ir ieinteresēti papildu datu saņemšanā par soda vienībām, kuri ir RIA Novosti rīcībā.
"Jūsu pieprasījums šeit ir saņemts. Izdots rīkojums par teksta tulkojumu, kurš ir apskatāms hipersaitē (RIA Novosti pieteikumā minētais materiāls – red.), un sekojošu pārbaudi," atbildēja vācu iestāde.
Nacisma mantinieki
Atgādināsim, ka Novgorodas apgabala IK pārvaldes Īpaši svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Sergejs Kiļesso iepriekš izteica minējumu, ka daži no noziedzniekiem, kuri uzdarbojās Žestjanaja Gorka ciemā un Čornoje ciematā, joprojām var izrādīties dzīvi. Viņš atgādināja par televīzijas kadriem no Latvijas un Igaunijas, "kur laimīgi cienījama vecuma cilvēki, dzīvības pilni, ar nacistu karogiem un nacistu formastērpā skraida apkārt laukumam un izsaka nacistu sveicienus".
Tāpat Kiļesso pieļāva, ka izmeklēšana atklās jaunus soda vienības dalībniekus, kuru vārdi iepriekš nebija zināmi.
Šī gada maijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosinājusi lietu atbilstoši pantam "Genocīds" sakarā ar soda operāciju faktiem, ko veica grupa vācu ģenerāļa Hercoga Kurta vadībā.
Kopumā, saskaņā ar provizoriskajiem datiem, Žestjanaja Gorka ciema apkaimē apglabāti vairāk nekā 3000 cilvēku. Šobrīd atrasti aptuveni 400 mirstīgo atlieku, no zemes izvilkti ap 300. Ekshumācijas darbi turpināsies visas vasaras garumā.
Iepriekš publicists un sabiedriskais aktīvists Vladimirs Lindermans Sputnik Latvija iknedēļas politisko notikumu apskatā norādīja, ka varbūtība, ka kāds no soda vienības dalībniekiem varētu būt joprojām dzīvs un vesels, ir praktiski vienāda ar nulli, jo cilvēkiem ir jābūt ap 100 gadus veciem.
Taču, pēc publicista teiktā, lietas būtība nav tajā, jo procesi genocīda lietās notiek arī pēc nāves sakarā ar to morālo un politisko nozīmi.
Lindermans skaidroja, ka Krievijā šai lietai ķērušies klāt, jo notiek tā, ka kaimiņvalstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Ukrainā notiek nacistu reabilitācija, un šī ideoloģija tiek likta mūsdienu rusofobijas pamatā. Lindermans atzīmēja, ka Krievijai ir jāsper atbildes soļi un jānorāda ar pirkstu uz nacistu politiskajiem mantiniekiem.
