Pēc gandrīz pusmiljona (pareizāk sakot, 477 552 cilvēku) ASV un Lielbritānijas pilsoņu vecumā no 40 līdz 69 gadiem bioloģisko datu izpētes zinātnieki ir nonākuši pie sekojošiem secinājumiem:
- Konkrēts gēns, kas nosaka cilvēka seksuālo orientāciju, neeksistē;
- Cilvēka hromosomā ir piecas zonas, kuru kombinācijas "asociējas ar viendzimuma uzvedību", turklāt vīriešiem un sievietēm tās atšķiras;
- Bet pat tādā veidā ģenētiskā nosliece izskaidro minimālu skaitu homoseksuālisma gadījumu (8-25%). Pēc pētnieku domām, kopumā dzimumorientāciju nosaka ļoti dažādi faktori, tostarp – arī ekoloģiskie un sociālie aspekti.
Sabiedrības reakcija bija neviennozīmīga, pa ne tik daudz zinātnieku secinājumu dēļ. Profānu līmenī dominē līdzīgi (kaut gan, protams, arī ievērojami vienkāršoti) priekšstati par homoseksuālisma dabu. Šajā ziņā projekta rezultāti vienkārši apstiprināja sadzīves stereotipus no sērijas "zāle – zaļa, ūdens – slapjš, par gejiem kļūst dažādi".
Pārsteigumu sagādāja pati pētījuma rezultātu publikācija, turklāt pašā populārākajā un prestižākajā zinātniskajā žurnālā pasaulē.
Sabiedrība jau paspējusi pierast pie tā, ka zinātne bieži vien ir cieši saistīta ar politiskajām un sabiedriskajām jomām, pie tam ir tām pakļauta. Labi vēl, ja runa ir par reāliem vērienīgiem uzdevumiem, piemēram, kosmosa vai aizsardzības jomā. Pēdējās desmitgades iezīmējušās ar daudz nepatīkamāku fenomenu: zinātne plaši tiek pārvērsta par instrumentu – tas apkalpo idejiskās koncepcijas, kas attiecīgajā brīdī tiek pasludinātas par vienīgi pareizām.
LGBT tēma ir uzskatāmākais piemērs. Progresīvais globālais meinstrīms aktīvi uzspiež cilvēcei priekšstatu ka jebkuras seksuālās novirzes ir normas varianti, turklāt process paplašinās.
1990. gados bija vērojami akurāti centieni mīkstināt tradicionālos uzskatus par homoseksuālistiem. Par Holivudas štampu kļuva mīļš un jautrs gejs galvenās varones drauga lomā. Tagad process tiek intensīvi forsēts, lieta nonākusi līdz hormonālajai terapijai nepilngadīgajiem pat par spīti vecāku uzskatiem.
Šīs ideoloģijas pamatnostādnes virzīšana pēdējo gadu desmitu laikā bija saistīta ar seksuālo preferenču ģenētisko dabu. Apgalvojumam, ka par homoseksuālistiem piedzimst, sekoja viltīgs paņēmiens: viņus tādus ir radījusi daba (un tā nemaldās!), tātad tas ir normas variants.
Protams, šīs triks neizturēs nekādu pārbaudi ar veselo saprātu un formālo loģiku. Ja daba nemaldās, no kurienes rodas bērni ar patoloģijām, līdz pat dzīvotnespējai?
Taču tā nebija problēma, jo idejas acīmredzamo murgainību veiksmīgi aizmigloja tās atbalstītāju skaļums un agresija. Jebkuram publiski vērā ņemamam komentāram par to, ka seksuālo orientāciju ietekmē arī ārējie faktori, arī sociālais, sekoja histērisks LGBT aktīvistu uzbrukums. Tas attiecas arī uz seksuālo minoritāšu pārstāvjiem, kuri atļāvās apgalvot, ka sava dzimuma partneris viņiem bija apzināta izvēle, nevis gēnu paredzēts liktenis.
Šī gadsimta sākumā arī zinātnē vairākkārt izraisījās skandāli, kad zinātnieki, kuru pētījumi bija pretrunā ar politkorekto "partijas ģenerāllīniju", saskārās ar smagu spiedienu līdz pat karjeras sabrukumam.
Tāpēc nesenā publikācija izraisīja izbrīnu. Tās autori apgalvo to, ar ko ilgus gadus cītīgi cīnījies liberāli politkorektais meinstrīms. Taču žurnāls "Science", pēc būtības, pats ir tā daļa, tāpēc mulsums par notiekošo ir saprotams.
Tomēr nevajag lolot ilūzijas.
Runa nav par to, ka veselais saprāts un objektivitāte ir izlauzusi ceļu agresīvajā totālajā propagandā. Iemesls ir citāds – agrākā ideoloģiskā pieeja seksuālo minoritāšu dabai ir izsmēlusi sevi, pat kļuvusi neērta.
Tātad ir pienācis laiks likt tās vietā kaut ko piemērotāku. Un pat labāk ir tas, ka "piemērotākais" ir tuvāks objektīvajai realitātei nekā iepriekšējais izdomājums.
Seksuālās orientācijas skaidrojums tikai ar iedzimtām īpatnībām līdz ar mantru "kas nāk no dabas — tā ir norma" patiešām ļāva samazināt homoseksuālisma negācijas līmeni Rietumos, turklāt ieviešot masu apziņā, ka ir nepieņemami mēģināt pārveidot vai ārstēt gejus.
Tomēr pēdējos gados "progress" ir novedis pie cilvēku intensīvas iejaukšanās šajā sfērā, lai arī ar mērķiem, kas ir pretrunā ar tradicionālajiem. Nostādne "neaiztieciet gejus, jo viņus tādus radījusi daba" ir mainījusies pret "medikamentozi bremzēsim bērnu hormonālo attīstību, lai viņi vēlāk paši varētu izvēlēties sev dzimumu". Pie tam vērojama virkne citu parādību: no desmitiem oficiāli apstiprināto dzimumu līdz transpersonām – bijušajiem vīriešiem, kuri pēkšņi kļūst par zvaigznēm sieviešu sportā.
Nav brīnums, ka ideja, ko LGBT aktīvisti vēl nesen tik dedzīgi atbalstīja, tagad atkāpjas otrajā plānā, lai drīz vien to pamazām aizmirstu.
Aktuāla, šķiet, kļūst realitātei atbilstošā koncepcija par jaukto seksualitātes dabu. Tajā sociālais faktors, ieskaitot apkārtējo cilvēku (draugu, vecāko biedru, skolotāju, ārstu u.tml.) ietekmi uz dzimumorientāciju, ir procesa dabiskā daļa. Tā kā iepriekš ideju par jebkuras seksuālas orientācijas normalitāti un pozitīvismu – izdevās iesakņot Rietumu sabiedrības galvās, pilnīgi loģiski, ja daudziem cilvēkiem, ieskaitot bērnus, var palīdzēt atklāt un attīstīt (līdz pat lēmumam par ķirurģisku iejaukšanos) sevī to "patieso dabu".
Tāpēc izsludinātais pētījums un raksts žurnālā "Science" atklāj Rietumu sabiedrībai jaunas iespējas tālākiem soļiem pa nosprausto ceļu.
Mierina tikai viens: konservatīvisms Krievijas sabiedrībā, pieturēšanas pie novecojušajām tradicionālajām dogmām, ka arī kriminālatbildība par homoseksuālisma propagandu nepilngadīgo vidū Krievijas Federācijā.
