RIGA, 31. augusts — Sputnik. Gandrīz pusgadu Latvijas galvaspilsēta pavadījusi bez mēra. Tagad ir parādījies jauns domes priekšsēdētājs. Oļegs Buraks, ko atbalstīja 35 Rīgas domes deputāti, ir jau otrais krievu tautības mērs pilsētā pēc aizgājušā Nila Ušakova.
Kas tagad gaida galvaspilsētu? Cik lielā mērā Burova politika atšķiras no Ušakova politikas? Vai jaunais mērs pierādīs, ka viņš nepavisam nav tāds, kā iepriekšējais, vai, gluži pretēji, ies pa visu iemīļotā bijušā krievu mēra iemīto ceļu? Kāds viņš ir? Kādi ir viņa uzskati? Kas gaida Latvijas krievus viņa vadības laikā?
Par to un citiem aktuāliem politiskajiem notikumiem diskutēja publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins apskatā Sputnik Latvija.
Rīgas liktenis
Lindermans uzsvēra, ka Burovs saņēmis pat vairāk balsu nekā savulaik Ušakovs – 35 balsis 32 vietā. Tātad var teikt, ka koalīcija Rīgas domē patlaban ir visai stipra, tāpēc domes atlaišanas un ārkārtas vēlēšanu draudi atkāpjas otrajā plānā.
Tiesa, Lindermans atzīmēja, domi var atlaist arī citādi. Ar ministra lēmumu. Tādu variantu sākotnēji pieprasīja Nacionālā apvienība. Tiesa, vispirms vajag sameklēt nopietnu informāciju, kas kompromitētu ar RD strādājošos uzņēmumus. Acīmredzot pagaidām tādas nav. Tātad RD pozīcija ir stabila, un divus līdz vēlēšanām atlikušos gadus tā nostrādās.
"Protams, nacionālistiem bija maksimālā programma. Tā paredzēja atcelt Ušakovu, mēģināt atlaist domi un organizēt ārkārtas vēlēšanas, kā nākas savērpjot visiem zināmo korupcijas skandālu, kam, starp citu, ir zināms pamats. Daļu uzdevuma viņi atrisināja – Ušakovs devās godpilnā trimdā uz Briseli, taču valdošo koalīciju viņiem pagaidām nav izdevies uzvarēt," paskaidroja Ušakovs.
Viņš pieļāva, ka patiesībā koalīcija ar nolūku likta mierā. Iespējams, latviešu partijas vienkārši nevēlas uzņemties atbildību tik īsā laikā, kas atlicis līdz kārtējām vēlēšanām. Iespējams, tām būs ērtāk uzreiz pārņemt savā ziņā vadību.
Vēl ir jānoprot, kāds patiesībā ir Rīgas jaunais mērs. Kādi ir viņa uzskati, ko viņš spēj. Lindermans uzskata, ka Burovs, tāpat kā Ušakovs, nav cīnītājs par krievu tiesībām. Pēc publicista domām, Burovs vēl mazāk nekā Ušakovs mēģinās palīdzēt krieviem, pat simboliski.
Ja "Saskaņa" vismaz saglabāja 9. maija svētkus, tad tagad vēl nav zināms, vai "Gods kalpot Rīgai" – partija, kurā ir jaunais mērs, pieturas pie tāda paša viedokļa, ņemot vērā, ka Lindermans nesaskata īpašas atšķirības starp Burova uzskatiem un latviešu partiju pozīciju.
"Ar ko tas draud? Ar to, ka jau rudenī Saeima atkal atgriezīsies pie jautājuma par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu. Taču piemineklis ir Rīgas domes bilancē. Bez tās nav iespējams rekonstruēt pieminekli, nacionālisti nevar piekārt kaut kādas savas riebīgās plāksnītes, kur nu vēl to nojaukt. Šajā ziņā Latvijas krievu situācija ir pasliktinājusies – man šķiet, Burovs šajā ziņā ir gatavs uz jebkādiem kompromisiem," brīdināja Lindermans.
Viņš paskaidroja, ka GKR bija starp tiem, kuri atbalstīja skolu pāreju pie mācībām latviešu valodā. Tas ir daiļrunīgs fakts. Vienkārši viņi nav aktīvākie nacionālisti, taču nekādu iebildumu viņiem nav.
Ir arī jautājums par bērnudārzu pārvešanu pie nodarbībām latviešu valodā, ko Rīgas domē atkal ierosināja Nacionālais bloks. Lindermans uzskata, ka Burovs neiebildīs, jo savās intervijās viņš apliecina, ka Latvijā jābūt vienotai valsts valodai, ka nevajagot rādīties 9.maija svētkos. Tas nav triks, tāds ir jaunā mēra viedoklis. Tātad nacionālistu izredzes īstenot savu pozīciju RD paaugstinās.
Jāpiebilst, ka Nacionālais bloks savā lapā Facebook paziņoja, ka krievvalodīgo grupu skaits Rīgas bērnudārzos samazināsies atbilstoši partijas izstrādātajam plānam. Apvienība informēja, ka plānu vienbalsīgi atbalstījusi Rīgas domes izglītības komiteja.
Izrādījās, ka Nacionālās apvienības informācija nav precīza – RD nobalsoja nevis par plāna pieņemšanu, bet gan par tālāku jautājuma izskatīšanu un apspriešanu domes sēdē. Tomēr deputāti par to jau ierunājušies nopietni, un tas jau ir daiļrunīgs fakts.
Tāpēc Lindermans izskata, ka gaidāmas jaunā mēra ievēlēšanas politiskās sekas un jau sākusies nobīde uz latviskošanas pusi, lai arī Burovs vairāk runā par saimniekošanu, nevis politiku.
"Atpalikusī" Latvija un hibrīdkarš
Lindermans un Gubins apsprieda arī spiegu mānijas problēmu Latvijā. Piemēram, sākusies bijušā IeM darbinieka Oļega Burova lietas izskatīšana, kurš apsūdzēts par spiegošanu Krievijas labā. Pagaidām rit rutīnas sēdes, tomēr Lindermans uzskata, ka Burova lietā iespējams pēkšņs pavērsiens. Kādos apstākļos?
"Uzskatu, ka Burova lieta ir izzīsta no pirksta. Cilvēks iekļuvis krievu spiegu apkarošanas kampaņā. Visi politiķi apgalvo, ka Latvija ļoti atpaliek krievu spiegu meklēšanas ziņā. Cieš sakāvi šajās sociālistiskajās antikrieviskajās sacensībās... Taču es nesapratu, kāpēc par upuri izraudzīts Buraks," teica Lindermans.
Viņš paskaidroja, ka pēc izmeklēšanas nonācis pie sekojošiem slēdzieniem: Buraks strādāja IeM informācijas centrā, ieviesa vienoto informācijas programmu. Procesā viņš konstatēja totālu korupciju. Lieta tāda, ka tika piešķirta budžeta nauda – liela summa tiem, kuri ieviesa programmu. Taču uzņēmums, kas ar to nodarbojās, galu galā saņēma tikai trešo daļu summas, bet divas trešdaļas izšķīda pa vidutājiem. Pasūtījums tika pārsviests no viena otram, un galu galā liela summa vienkārši pazuda.
Atmaskojis shēmu, Buraks mēģināja vērsties dažādās struktūrās – IeM, KNAB, vārdu sakot, cīnījās. Taču KNAB saņemtos materiālus nolēma izmantot dīvainā kārtā – viņi vienkārši pārdeva informāciju korumpētajiem. Tā bija ir īsta noziedzīga afēra. Korupcijā iesaistītais uzņēmums piekrita samaksāt izpirkumu, taču ar noteikumu – "iesēdiniet atmaskotāju". Lindermans uzskata, ka tieši tā savērpusies "spiega" Buraka lieta.
Publicists uzsvēra: ja atradīsies liecinieki, kuri informāciju apstiprinās tiesā, Buraka lietā būs krass pavērsiens. Taču, ja viņu atzīs par vainīgu spiegošanā, viņam draud mūža ieslodzījumam līdzvērtīgs sods. Un tā ir vistīrākā politika, konstatēja Lindermans.
"Specdienesti nokļuvuši sarežģītā situācijā. It kā rit hibrīdkarš ar Krieviju. Rit karš – tā viņi to traktē. Taču ne ar ieročiem, karš rit informācijas laukā. Uzpirkšana, intrigas, bet spiegu nav. Valdībai tie vajadzīgi, lai attaisnotu hibrīdkara doktrīnu," piezīmēja Lindermans.
