RĪGA, 23. augusts — Sputnik. Pēc ilgām debatēm 19.augustā aptuveni stundu pirms pusnakts Rīgas domes deputāti ievēlēja jauno mēru – partijas "Gods kalpot Rīgai" locekli Oļegu Burovu, kurš iepriekš izpildīja domes priekšsēdētāja pienākumus.
Sēdē 20.augustā deputāti turpināja apstiprināt pašvaldības amatpersonas, un Oļegs Burovs saņēma vietu arī Rīgas brīvostas valdē.
Sputnik Latvija iztaujāja jauno Rīgas mēru par pretrunām koalīcijā, Rīgas ostas attīstības perspektīvām un nodarbībām krievu valodā galvaspilsētas skolās.
— Jūs tikā ievēlēts, pateicoties neatkarīgo deputātu balsīm. Ko viņi palūdza par savu atbalstu?
— Petrova kungs, kurš pārstāv "Neatkarīgo deputātu frakciju" (tie ir četri deputāti), un Putniņa kungs, kurš pārstāv bloku "Rīgai!" (trīs deputāti) atnāca pie mums kopā un atnesa garu sarakstu, taču tās nebija prasības, bet gan vēlmes – ko vajadzētu uzlabot Rīgā.
Sarakstā nebija neviena krēsla, nevienas, kā tautā mēdz teikt, "siltas vietiņas". Tur bija bērna dzimšanas vienreizējā pabalsta paaugstināšana – pakāpeniski no 150 līdz 300 eiro, tur bija cīņā ar rindām bērnudārzos, tur bija inovāciju attīstība un investīciju piesaistīšana pilsētai. Bija vispārējas frāzes, bija arī konkrētas.
Mums ir partiju "Gods kalpot Rīgai" un "Saskaņa" koalīcijas līgums, un ir atsevišķas vienošanās par GKR sadarbību ar neatkarīgajiem deputātiem, un tajās nav ierakstīti nekādi amati. Par amatiem jāteic, ka tie visi ir pārskatāmi un zināmi, balsojums par tiem jau noticis, izņemot Veidiņas kundzi no "Saskaņas" partijas, kura nākamnedēļ tiks ievēlēta manā vietā – par Īpašuma komitejas priekšsēdētāju.
— Vai jaunais koalīcijas līgums tiks publiskots?
— Tur nav nekā slepena, tas parādīsies atklātībā. Man pret to nav nekādu iebildumu. Tur nav nekādu uzvārdu, vienkārši princips.
— Daudzi stāsta, ka Rīgas valdošajā koalīcijā ir liels skaits pretrunu. Vai tā patiešām ir? Vai domei ir labas izredzes strādāt līdz vēlēšanām pašreizējā sastāvā?
— Es ļoti ceru, ka mums būs iespēja strādāt līdz vēlēšanām, - vai tad citādi bija vērts pulcēties.
Kas attiecas uz pretrunām, nu, atvainojiet, 19.augustā pl.22:04 koalīcija nobalsoja par mēru, tātad tā bija nostrādājusi tikai vienu dienu. Nevar runāt par pretrunām tikai tāpēc, ka četri deputāti tika izslēgti no partijas "Saskaņa" viena konkrēta iemesla dēļ, cik mums zināms, - tāpēc, ka viņi atteicās balsot par Bergmaņa kunga ievēlēšanu vicemēra postenī.
Protams, ir emocijas – gan no vienas, gan otras puses. Protams, ir neuzticība, ir aizvainojums, taču tie ir cilvēciski faktori, ko cilvēki tagad pabīdījuši malā. Pie tam, es ceru, tie sadils un pazudīs. Protams, var gadīties tā, ka "no vienas dzirksteles aizdegsies liesma", arī tā var būt, taču, domāju, viss nomierināsies.
Mani kolēģi atkal ir apvienojušies ar mērķi pildīt saviem vēlētājiem dotos solījumus – mums taču bija vieni vēlētāji, viens elektorāts. Starp četriem deputātiem un partiju "Saskaņa" līgums nav noslēgts, sadarbība norit caur mums, taču viņi ir apvienojušies.
Paskatieties, kas notiek valstī: ideoloģiskā ziņā atšķirīgas partijas ir apvienojušās un izveidojušas valdību, taču tās patiešām ir ļoti dažādas.
Bez mēs visi ejam no viena bloka, no viena vēlētāja. Mēs esam dažādi cilvēki, taču vienlaikus mēs gājām kopā – gan 2013., gan 2017.gadā. Kādam lika "plusus", un viņš pacēlās, citam lika "mīnusus". Taču mēs ar "Saskaņu" viens otru neizsvītrojām.
Burovu, Bergmani un Baraņņiku, kuri visi tagad ir dažādās partijās, ievēlēja viens un tas pats vēlētājs vienā sarakstā. Tāpēc nekādas idoloģijas pretrunas nav iespējamas.
Ir aizvainojums, emocijas, kaut kādas lietas, kas vēlāk atkāpsies malā. Ja tās neatkāpsies, ja gūs pārsvaru pār saprātu, – ļoti žēl, taču patlaban esmu pārliecināts, ka tā nebūs. Es ļoti ceru, ka nebūs.
— Kā jūs vērtējat Rīgas brīvostas attīstības stratēģiju? Kāds ir jūsu viedoklis par satiksmes ministra Tāļa Linkaiša ideju par ostu nacionalizāciju?
— Ministra Linkaiša ideju par to, ka atbildība par Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām jāuzņemas valstij, es neatbalstu. Pašreizējā konstrukcija, kurā ostu pārvaldē piedalās gan valsts, gan pašvaldības, ir ļoti pareiza. Ir pareizi, ka brīvostu pērstāv divi dibinātāji – valsts un pašvaldība. Valde nenodarbojas ar brīvostas operatīvo vadīvu, taču tā pēc būtības ir padome, tas ir, kontrolē, uzrauga pārvaldnieka darbu.
Mūsu osta sekmīgi attīstās, strādā laba komanda. Zeltiņa kungs ir ļoti spēcīgs pārvaldnieks. Šogad apstiprinata ostas attīstības stratēģija desmit gadiem.
Kravu apgrozījuma samazināšanās dažās pozīcijās ir saistīta ar ģeopolitiskajiem faktoriem, kurus šajā gadījumā es ostas vadībai pārmest nevaru.
Ostas attīstību vērtēju pozitīvi un uzskatu, ka nekādu iemeslu bažām nav.
Kas attiecas uz ministra ideju, es nedomāju, ka tas ir nopietni – tie ir politiski paziņojumi.
— Drīz sāksies mācību gads, un šajā sakarā aktuāls ir sekojošs jautājums: bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs plānoja ieviest galvaspilsētas skolās papildu nodarbības krievu valodā, ņemot vērā vidējās izglītības pilnīgu pāreju pie mācībām latviešu valodā. Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā?
— Man šķiet, ir jāizvērtē skolas viedoklis. Ja skola uzskata, ka tādas papildu nodarbības tai ir vajadzīgas, tās ir jāveido. Taču šajā gadījumā lēmums paredz tādus fakultatīvus arī skolām ar padziļinātu franču, angļu vai vācu valodas apguvi.
Es uzskatu, ka vajag analizēt situāciju katrā skolā un pēc tam tādu iespēju piešķirt. Mazākumtautību, jeb, kā tautā saka, krievu skolas ir ļoti atšķirīgas arī valodas apguves līmeņa ziņā – dažādi skolotāji, dažādi skolēni, viss ir atšķirīgs. Tāpēc jāizmanto individuāla pieeja. Ja skola uzskata, ka jāievieš papildu nodarbības, tās vajag finansēt, kāpēc gan ne.
