Jūlijā sākās tiesas process par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētā Oļega Buraka lietā. Nākamā sēde notiks 12.augustā.
Iespējams, mūs gaida pārsteigumi. Pastāv iemesls aizdomām, ka par Buraka arestu līdzvainīgi ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja bijušie darbinieki, tagadējā Jaunās konservatīvās partijas vadība.
Salauzt aizdomās turamo
Atgādināšu, ka Valsts drošības dienests arestēja atvaļināto IeM pulkvežleitnantu Oļegu Buraku pērnā gada rudenī. Kopš tā laika viņš atrodas Rīgas Centrālcietumā.
VDD pielika neredzētas pūles, lai piespiestu viņu atzīties spiegošanā. Pret Buraku izmantotās metodes iespējams kvalificēt kā spīdzināšanu.
Piemēram, kamerā, kur viņš atradās, tika atsūtīta zīmīte it kā no autoritatīviem arestantiem, kurā bija teikts: Buraks ir "stingri jāsoda". Cietuma apstākļos tie ir nopietni draudi. Mēdz gadīties, ka cilvēki, saņēmuši tādus draudus, izdarījuši pašnāvību. Taču noskaidrojās, ka ieslodzītajiem, kuru viedoklim cietumā ir nozīme, nebija nekāda sakara ar minēto vēstuli. Visticamāk, provokāciju organizēja VDD ar "uz āķa" esošu ieslodzīto starpniecību.
No tās pašas sērijas: Burakam tika "piešūtas" citas apsūdzības līdztekus spiegošanai, ar spēka pielietojumu tika demonstratīvi aizturēta Buraka draudzene, kura lietā iesaistīta kā lieciniece (vai patiešām nebija iespējams vienkārši nosūtīt pavēsti?), draudi ierosināt krimināllietu pret dēlu – invalīdu.
Visu šo darbību mērķis ir acīmredzams – salauzt aizdomās turamo. Tomēr VDD pūles bija veltas: Buraks neatzina sevi par vainīgu.
Patiešām, dīvains spiegs
Jau pašā sākumā es šaubījos, vai Buraks ir vainīgs. Pēc tam šaubas kļuva par pārliecību: lieta ir safabricēta.
Buraks ne mazākajā mērā neuzvedās kā spiegs. Strādādams IeM Informācijas centrā, viņš nevis centās iekarot uzticību un paklusām vākt slepenas ziņās, bet gan sāka cīņu ar krāpnieciskām finansiālajām shēmām un pamatīgi sakaitināja priekšniecību. Viņš tiesājās ar Valsts valodas centru un publiski nodēvēja iestādi par "valodas inkvizīciju". Viņš ziedoja naudu PCTVL, ko valdība uzskatīja par Krievijas "piekto kolonnu".
Kas tad vēl būtu vajadzīgs, lai atmaskotu sevi?! Vēl tikai trūka Putina portreta kabinetā...
Tālāk: kāpēc bija vajadzīgs drausmīgais spiediens, ko pret Buraku vērsa VDD, lai izspiestu atzīšanos? Ja izmeklētāju rokās ir pārliecinoši pierādījumi, nav vajadzības ilgus mēnešus mocīt cienījama vecuma cilvēku, piespiest viņu atzīties. Lai jau visu noliedz, pierādījumu pietiek, lai iesēdinātu uz ilgu laiku.
Bet ja pierādījumu nav... Tad apsūdzētā atzīšanās faktiski kļūst par galveno pierādījumu. Tādā gadījumā tiesa var izskatīt lietu bez pierādījumu uzrādīšanas. Atzinies, nožēlojis... un tiesas spriedums ir mazliet mīkstāks nekā varētu būt. Punkts. VDD ievelk sev treknu plusiņu – atmaskots kārtējais krievu spiegs. Visi ir apmierināti (protams, izņemot pašu "spiegu").
Spriežot pēc visa, nekādu jēdzīgu pierādījumu Buraka spiegošanai nav. Cilvēks pagadījies pa rokai cīņas kampaņā ar "Krievijas draudiem".
Afēristu atriebība
Tikai viena nianse man vēl nav skaidra: kāpēc VDD arestēja tieši Buraku? Kam viņš uzminis uz varžacs?
Pats Buraks visu notikušo saista ar atriebību – cilvēki, ko viņš atmaskojis korupcijā, strādādams IeM, viņam atmaksā. Vēstulēs no cietuma viņš man paskaidroja, kā darbojās korupcijas shēma. Pastāstīšu īsumā, bez finesēm.
Kompānija Siemens uzvarēja iepirkumā Latvijas IeM vienotās informācijas programmas sistēmā. Tālāk tika izveidota firmu ķēdīte, kuru vidū galvenais bija uzņēmums "Olimpija". Tajā nokļuva aptuveni divas trešdaļas no valsts budžeta piešķirtās summas. Galu galā visu darbu padarīja speciālisti no Novosibirskas. Viņiem tika trešā daļa summas.
Buraks atmaskoja afēru. Man izdevās tikties ar cilvēkiem, kuriem viss šis kriminālais stāsts bija zināms. noskaidrojās pārsteidzošs fakts: izrādās, 2013.gadā, jau pensijā būdams, Buraks nodevis savāktos pierādījumus KNAB! Nodeva caur vidutāju, taču fakts, ka KNAB materiālus saņēma, nav apšaubāms.
Tālāk pastāstīšu, pie kādiem secinājumiem esmu nonācis pēc sarunām ar vairākiem uzticības vērtiem avotiem. Iespējams, kāds piekritīs dot liecību tiesā. Tā būs īsta "bumba".
KNAB, kurā vadošās lomas tolaik spēlēja tagadējie Jaunās konservatīvās partijas līderi Juris Jurašs un Juta Strīķe, Buraka nodotās ziņas izmantoja ļoti nepartasti. "Jaunajiem konserviem" (tāds ir partijas nosaukums tautā) bija vajadzīga nauda vēlēšanu kampaņai – Rīgas domē 2017.gadā un Saeimā 2018..gadā. Viņi nolēma to iegūt, šantažējot Buraka atmaskotos cilvēkus. Jūs mums naudu, bet mēs apturēsim lietu.
Kompānija "S-s" (tā mēs to nosacīti nosauksim) piekrita piedāvātajiem noteikumiem, taču ar vienu iebildi: Oļegs Buraks, kurš sagādāja kompānijai tik lielas nepatikšanas, ir stingri jāsoda. Tā radās krimināllieta par spiegošanu.
Spilgta nianse, ko atklāja viens no avotiem: VDD izmeklētājam tika apsolīts "trekns" amats KNAB, ja viņš sekmīgi tiks galā ar Buraka lietu.
Kad valstī sākas "raganu medības", liels skaits cilvēku tajās aktīvi iesaistās, lai piebāztu kabatas un nokārtotu savus rēķinus, nevis idejisku apsvērumu dēļ. To kārtējo reizi apliecina Oļega Buraka stāsts.
