RĪGA, 30. augusts — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Ministru kabinetā 28.augustā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde ar nevalstiskajām organizācijām (NVO). Interesantus datus sniedza Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa - dienesta pētījums liecina, ka kultūras un sporta nozarēs strādājošo NVO izdevumi vidēji trīskārt pārsniedz ienākumus.
Znotiņa atzīmēja, ka starptautiskajā praksē starp NVO ar augstu noziedzīgo kapitālu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku līmeni atzīmētas reliģiskās organizācijas, labdarības biedrības un organizācijas, kas sniedz sociālo palīdzību, viesnīcu, veselības aprūpes un izglītības pakalpojumus.
Augsts finansiālo risku līmenis ir arī organizācijām, kas ieguvušas nodokļu atlaides ziedotājiem, taču reģistrācijas procesā nav norādījušas konkrētu darbības veidu.
FID nonāca pie slēdziena, ka kopumā NVO sektorā ir plašas iespējas izmantot to noziedzīgiem mērķiem. To sekmē virkne faktoru: intensīvs naudas apgrozījums, daudzpusīga darbība, nodokļu atlaides, vienkāršota grāmatvedība, ienākumi un dāvanas – kā galvenais ienākumu veids. Īpaši "bīstamas" ir NVO kategorijas, kuru darbība saistīta ar militāros konfliktos iesaistītām valstīm vai ar to kaimiņiem.
Tika minēts iespējamās terorisma finansēšanas piemērs: reģistrēta nevalstiska organizācija vāc ziedojumus militāro konfliktu upuriem aiz valsts robežām. Savāktie līdzekļi tiek pārskaitīti ārvalstu labdarības vai reliģiskajām organizācijām, pēc tam – nodoti personām vai organizācijām, kas saistītas ar teroristiskām organizācijām. Tātad tieša saikne starp NVO un gala saņēmēju nepastāv.
Cits iespējamas korupcijas shēmas piemērs (tajā nojaušama Rīgas domes deputātes Baibas Brokas lieta, kura šogad tika aizturēta aizdomās par noteiktas kompānijas interešu lobēšanu būvdarbu konkursā): valsts amatpersona, iepirkumu komisijas loceklis, strādā konkrēta uzņēmuma interesēs. Fakti liek domāt, ka amatpersona pēc iepriekšējas vienošanās saņem kukuli, kas noformēts kā ziedojums biedrībai.
FID dati liecina, ka starp riskantām NVO var iekļaut kultūras un atpūtas jomā strādājošas organizācijas, kā arī sporta apvienības. To izdevumi vidēji trīskārt pārsniedz ienākumus.
Piemēram, reliģisko organizāciju ienākumi (periods netika norādīts, taču, iespējams, runa ir par 2018.gadu) sastādīja 5,5 miljonus eiro skaidrā naudā. Izdevumi skaidrā naudā šajā laika periodā – 1,4 milj. eito. Kultūras un atpūtas organizācijas saņēmušas skaidrā naudā 2,55 milj.eiro, iztērējušas – 8,83 milj.eiro. Interešu aizstāvības un tiesību nozari pārstāvošās organizācijas saņēmušas 131 tūkst.eiro, iztērējušas – 181 tūkst.
Ar mērķi mazināt risku FID iesaka stingrāk kontrolēt nevalstisko organizāciju darbību, piemēram, uzdot deklarēt stingro noteiku darbības veidu. Iespējams, būs nepieciešami likumu grozījumi, lai nodrošinātu NVO darbības pārskatāmību. Ierosināts iesaistīt darbā ārvalstu ekspertus NVO jomā, kam ir pieredze cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
