RĪGA, 17. augusts – Sputnik. Latvijā varētu ieviest speciālu nodevu neenergoefektīvu namu īpašniekiem. Šis jautājums varētu tikt izskatīts pēc gada, paziņoja valsts ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro Latvijas Televīzijai.
Eiropas Savienība ar mērķi panākt energoefektivitāti ieviesusi principu "piesārņotājs maksā". Šajā jomā Latvijai pietiekami grūti klājas ēku siltināšanā, kaut gan, ja visi piedalītos namu siltināšanas atbalsta programmā, varētu ietaupīt līdz pat 45% enerģijas patēriņa apkurei, paskaidroja Nemiro.
Pēc viņa sacītā, ministrija plāno pārskatīt tarifus lieliem piesārņotājiem, energoefektīviem uzņēmumiem un dzīvojamiem namiem. "Neapšaubāmi ir jābūt burkānam. Ja burkāns nestrādā, ir pātaga. Mēs gribam turpināt ļoti labi strādājošās energoefektivitātes programmas, palielināt, iespējams, līdzekļus šajās programmās," pateica Nemiro.
Viņā atzina, ka pastāv grūtības ar dzīvokļu īpašniekiem, bieži vien viņiem ir grūti vienoties. Ministrs pastāstīja, kā šī problēma tiek risināta Igaunijā: īpašnieki, kuri atnāk uz nama sapulci, balso, un vairākums pieņem lēmumu vienā vai otrā jautājumā.
Pēc Nemiro sacītā, maksa par neenergoefektīvām mājām noteikti vēl netiks ieviesta šogad, taču pēc gada ministrija atgriezīsies pie šī jautājuma.
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka lielākā daļa dzīvojamo namu Latvijā ir uzbūvētas līdz 1990. gadam. PSRS laikos uzbūvēto māju daudzums valsts dzīvojamajā fondā sastāda 86%, saskaņā ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) datiem. Secinājumi veikti pēc tirgus pētījuma veikšanas sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti.
Un tikai 10% dzīvojamo namu tika uzbūvēti valstī laika posmā no 2000. līdz 2011. gadam. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem, jauno daudzdzīvokļu mājokļu īpatsvars ir vēl mazāks. Ja rēķina pēc tiem, no 1991. līdz 2014. gadam Latvijā tika uzbūvēti 2164 daudzdzīvokļu nami, kuri sastāda vien 6% mājokļu fonda.
Pēdējo astoņu gadu laikā, attiecībā pret visu periodu, jauno mājokļu būvniecības apjoms samazinājies 3,5 reizes.
Statistiski vien 10% Latvijas ēku uzbūvēti pēdējo 10-15 gadu laikā, pārējās ēkas atrodas "cienīgā vecumā": galvenokārt tās ir padomju laiku sērijveida būves. Tie ir nami ar zemu siltumizolāciju, vairumam no tiem ir nepieciešams kapitālremonts un nosiltināšana, ko valstī veiksmīgi veic, izmantojot ES līdzekļus.
