RĪGA, 21. jūnijs – Sputnik. Sen jau ir skaidrs, ka Latvijā ir novecojis dzīvojamais fonds. No visa dzīvojamā fonda valstī 45% namu tika uzbūvēti līdz 1941. gadam, savukārt vēl 53% dzīvojamo namu tika uzbūvēti laika periodā no 1961. līdz 1992. gadam, citē Bb.lv Abika Elkina rakstu Latvijas avīzē "Segodņa".
Sākot ar 1993. gadu, valstī parādījušies vien 2% jaunu daudzdzīvokļu namu. Gadā tiek būvēti vien 0,2% no kopējā dzīvokļu skaita Latvijā.
Skaidra lieta, ka arī dzīvokļu cenas šajās nedaudzās jaunceltnēs ir ievērojami augstākas, nekā otrreizējā tirgū. Un jaunā mājokļa īre, maigi izsakoties, kož.
Tiesa, arī otrreizējā tirgū, privātajā sektorā, mājokļa īre vairumam ģimeņu nav pa kabatai. Sevišķi traģiska situācija ar īres mājokļiem izveidojusies ārpus Rīgas.
Mājokļa jautājums
Īres mājokļa tirgus attīstības stimulēšanai Ekonomikas ministrija iesniegusi Saeimā grozījumus likumā par valsts un pašvaldību palīdzību mājokļu jautājumu risināšanā. Grozījumi ļaus Ministru Kabinetam noteikt kārtību, kādā tiks garantēti aizdevumi pašvaldības uzņēmumiem īres mājokļa būvniecībai.
Valdībā cer, ka līdz ar jaunu īres namu parādīšanos lauki spēs piesaistīt jaunus speciālistus un veselas ģimenes.
Svarīgi ir tas, ka paralēli Saeima izskata arī jaunu likumu "Par dzīvojamās platības īri", kurš nosaka mājokļa izīrēšanas nosacījumus, kā arī izīrētāja un mājokļa īpašnieka tiesības un pienākumus.
Saeimas opozīcija jau ir paudusi savas bažas sakarā ar šo likumu, jo tas var ietekmēt arī denacionalizēto namu iedzīvotājus. Lieta tāda, ka jaunais likums likvidē beztermiņa īres līgumu jēdzienu.
Taču otrdien, 18. jūnijā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas sēdē deputāti vienojās par to, ka denacionalizēto namu iedzīvotāji nekļūs par šī likuma subjektiem un viņu tiesības tiks fiksētas likumā par valsts un pašvaldību palīdzību mājokļu jautājumu risināšanā.
