RĪGA, 16. augusts – Sputnik. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") sniedza interviju Latvijas Avīzei. Sarunā ar žurnālistiem viņš noliedza varbūtību, ka pēc administratīvi teritoriālo vienību apvienošanas Latvijā var tikt apdraudēta nacionālā identitāte.
Taču avīze liek pretstatā vienu Latvijas iedzīvotāju daļu otrai. Daži Latvijas rajoni "negrib zem tiem krieviem", raksta Latvijas Avīze. Un ar šo paziņojumu netiek domāta Latvijas iekļaušana Krievijas Federācijas sastāvā, bet gan tas, ka par jaunās pašvaldības centru kļūs Daugavpils.
Pūce cenšas no visiem spēkiem nomierināt latviešus. "Ne Daugavpilī, ne Daugavpils un Ilūkstes novados pašvaldību vēlēšanās nekad nav bijusi "Saskaņas" dominance," saka viņš.
Taču, diemžēl, atsevišķai Ilūkstes pašvaldības saglabāšanai nav pamata. Pūce skaidro, ka tā ir "reti apdzīvota Latvijas daļa ar augstu mežainību, kur iedzīvotāju skaits ir nepietiekams pilnvērtīgai funkciju īstenošanai".
Atgādināsim, ka patlaban Latvijas pašvaldības izmisīgi cīnās par savu izdzīvošanu un ierēdņu aparāta saglabāšanu. Taču pašvaldību apvienošana un skaita samazinājums – tā nav tikai ministra iegriba. Iedzīvotāju skaita samazināšanās apstākļos uzturēt lielu skaitu pašvaldību ar to vietējiem ierēdņiem ir smags slogs valsts budžetam un lielo pilsētu kasēm, kuras sniedz vērā ņemamu atbalstu pašvaldību atbalsta fondam.
Vērts norādīt, ka no šī fonda pārtiek lielākoties mazas un nabadzīgas vietas, kur galvenokārt dzīvo latvieši. Savukārt lielpilsētas iedzīvotāji, tādās kā Rīga un Daugavpils, lielākoties ir tieši krievi.
Iepriekš kļuva zināms, ka esošo 119 pašvaldību vietā Latvijā būs nevis 35, kā tas sākotnēji plānots, bet gan 36 pašvaldības.
Iepriekš Ilūkstes novada domes vadītājs Stefans Rāzna izteicās pret apvienošanu ar pārsvarā krievvalodīgo Daugavpili, jo, pēc viņa domām, jaunajās novada robežās latvieši paliks mazākumā.
