RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Neticami, bet fakts: desmitiem tūkstošiem pensionāru Latvijā saņem pensiju no 70 līdz 108 eiro mēnesī! Turklāt 100-108 eiro pensiju saņem arī seniori, kuriem ir 30-40 gadu darba stāžs, raksta Latvijas avīze "Segodņa".
Nodzīvot mēnesi ar 70 eiro kabatā
Pirms dažām dienām tiesībsargs Juris Jansons nosūtīja kārtējo vēstuli valdībai ar aicinājumu steidzami atrisināt jautājumu par minimālās vecuma pensijas paaugstināšanu. Laikam nav grūti iedomāties, kurp ministri šo vēstuli nosūtīs…
Acīmredzot tāds pats liktenis sagaida arī Pensionāru federācijas vēstuli valdībai par pensiju indeksāciju. Federācija uzstāj, lai jau no 2021. gada pensiju indeksācija notiktu nevis reizi gadā, kā tas ir šobrīd, bet gan divas reizes – aprīlī un oktobrī.
Federācijas vadītāja Aija Barča aicina indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 50% no minimālās darba algas. Tas nozīmē, ka divas reizes jāindeksē pensijas līdz 215 eiro.
Ja politiķi tomēr izlems izpildīt savus priekšvēlēšanu solījumus un paaugstinās minimālo algu līdz 500 eiro, tad, uzskata Barčas kundze, vajadzētu indeksēt arī pensijas, kas nepārsniedz 250 eiro.
Neatlikt uz rītdienu
Taču līdz 2021. gadam vēl ir jānodzīvo, un pensionāri cer saņemt ievērojamāku pensijas pielikumu jau šogad. Un šīs cerības, starp citu, var pilnībā tikt attaisnotas.
"Jā, mēs varam cerēt, ka šī gada oktobrī indeksācija būs daudz būtiskāka, nekā iepriekšējos gados. Piemēram, lielākā apjomā tiks indeksētas vecākā gadagājuma cilvēku pensijas ar lielu darba stāžu. Bet, protams, arī šī indeksācija neļaus strauji pacelt mūsu sirmgalvju dzīves līmeni. Tādēļ mēs Saeimā turpināsim cīņu par pensiju palielināšanu senioriem," saka ilggadējais Saeimas Sociālo lietu komisijas loceklis deputāts Andrejs Klementjevs.
Pēc viņa sacītā, pirmais cīņas posms par pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanu jau nākamgad var vainagoties ar panākumiem. Runa ir par sociālā taisnīguma atjaunošanu attiecībā pret "jaunajiem" pensionāriem – tiem, kas izgājis pelnītā atpūtā, sākot no 2012. gada.
Lieta tāda, ka senioriem, kuri noformēja pensiju līdz 2012. gadam, valsts piemaksā par stāžu 1 eiro apmērā par katru stāža gadu, kurš bija līdz 1996. gadam, jeb līdz pensiju reformai. Pensionāriem, kuri izgāja pelnītā atpūtā pēc 2012. gada, šāda piemaksa netika dota.
"Jauno" pensionāru diskriminācija
Klementjevs norādīja, ka kopumā pelnītā atpūtā pēc 2012. gada izgājuši 127 tūkstoši pensionāru, un 24% no tiem pensija nepārsniedz 200 eiro.
"Latvijas situācijas šausmas ir tajā, ka mums mazturīgo kategorijā nonāk arī "jaunie" pensionāri, jeb tie, uz kuriem vairs neattiecas pensiju reforma. Atceros, kā mums apgalvoja, ka Latvijā ir vislabākā, visprogresīvākā pensiju sistēma. Pagaidām mēs novērojam, ka šī visprogresīvākā sistēma rada ubagus aritmētiskā progresijā," konstatēja deputāts.
Viņš uzsvēra, ka šodien valsts var bez īpašas spriedzes sākt piemaksāt par stāžu tiem, kas noformēja pensiju no 2012. gada. "Sociālajā budžetā ir veselu 800-900 miljonu eiro proficīts. Kad, ja ne tagad, jāsāk atjaunot taisnīgumu?" retoriski vaicā parlamentārietis.
Labāk neapliekamais minimums, nekā minimālā alga
Atgādināsim, ka pirms vēlēšanām tie politiķi, kuri šobrīd nonākuši pie varas, mētājās ar ļoti dāsniem solījumiem – tostarp arī pensiju jomā. Piemēram, jaunie konservatori solīja ar nodokli neapliekamo pensijas minimumu noteikt 500 eiro apmērā.
"Taisnību sakot, redzot, kā strādā šo partiju deputāti Saeimā, es neticu iespējai panākt pensiju neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 500 eiro. Labi vēl, ka iepriekšējā Saeima paguva pieņemt grozījumus, kuri ļauj pacelt pensiju neapliekamo minimumu no esošajiem 270 eiro līdz 300 eiro nākamgad, savukārt 2021. gadā – līdz 330 eiro," stāsta Klementjevs.
Tāpat viņš aicina valdību mazāk aizrauties ar minimālās algas celšanu, bet gan celt algu neapliekamo minimumu.
"Kāda jēga no 500 eiro minimālās algas, ja šo pielikumu uzreiz aprīs nodokļi?! Jāceļ ir neapliekamais minimums, un tad cilvēkiem patiešām uz rokām parādīsies vairāk naudas," uzskata deputāts.
Atgādināsim, ka valdošās koalīcijas Attīstības padome uzsākusi diskusiju par iespēju jau nākamgad pacelt līdz 500 eiro minimālo algu un neapliekamo minimumu. Finanšu ministrijai uzdots jau tuvākajā pirmdienā sniegt aprēķinus, cik tas izmaksās valsts budžetam.
Fakts
Minimālo vecuma pensiju no 70 līdz 108 eiro apmērā saņem 64 tūkstoši pensionāru.
Piemaksa par darba stāžu līdz 1996. gadam nav pieejama 127 tūkstošiem senioru, kuri izgāja pensijā sākot no 2012. gada.
