RĪGA, 3. maijs – Sputnik. Pensionēšanās vecums, kad 2025. gadā tas būs sasniedzis 65 gadus, netiks pārskatīts vēl divus-trīs gadus, paziņoja Latvijas finanšu ministrs, bijušais Labklājības ministrijas vadītājs Jānis Reirs LTV7 raidījuma "Punkti virs i" ēterā.
Pensionēšanas vecumu Latvijā sāka pakāpeniski paaugstināt no 2014. gada – katru gadu par trīs mēnešiem, 2025. gadā tas sasniegs 65 gadus. Tad valdība vēl pāris gadus vērtēs reformu, pateica Reirs.
"Ne tikai 13., bet arī 14. Saeima neizskatīs (jautājumu par pensijas vecuma paaugstināšanu – red.), jo pensijas vecuma paaugstināšana līdz 65 gadiem beigsies 2025. gadā. Tas notiks pusgadu pirms jau nākošās Saeimas vēlēšanām. Kad es biju labklājības ministrs, mēs skatījāmies, ka šīs reformas izvērtēšanai būs nepieciešami 2-3 gadi… Tātad līdz 2027.-2028. gadam nekādu izmaiņu nevajadzētu būt," apgalvo Reirs.
Vērtējot jau notikušās izmaiņas pensiju sistēmā, ministrs paziņoja, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana novedusi pie tā, ka Latvijā jau četrus gadus nepalielinās pensionāru skaits, taču strādājošo, un līdz ar to arī nodokļu maksātāju skaits, palielinās par 40-50 tūkstošiem cilvēku.
Ministrs pauž bažas, ka, neraugoties uz darbinieku skaita pieaugumu, ne visi maksā sociālās nodevas, jeb strādā pelēkajā zonā. To cilvēku skaitu, kuri nemaksā sociālās iemaksas vispār vai maksā mazāk par minimālo līmeni, Reirs novērtē aptuveni 270 tūkstošos cilvēku.
"Jūs sakāt, ka 900 tūkstoši strādājošo apkalpo 450 tūkstošus pensionāru. Tā nav taisnība: 600 tūkstoši strādājošo maksā par 450 tūkstošiem pensionāru. Un pirmā rezerve – lai visi cilvēki maksātu vismaz minimālās nodevas. Tā ir bāze, ar kuras palīdzību var palielināt pensiju kapitālu," pateica Reirs.
Pēc viņa sacītā, sociālo nodevu nemaksāšana pilnā apmērā ir zemo pensiju iemesls.
"Cilvēkiem, kuri maksā nodevas, pensijas ir pavisam citas. Pie mums vidējā pensija samazinās vien tāpēc, ka trešdaļa cilvēku šobrīd saņem mazāk nekā minimālo algu," pateica Reirs, uzsverot, ka ēnu ekonomika ir mūsdienu lielākā problēma.
Latvijā 34% darbinieka algas nonāk sociālās apdrošināšanas budžetā: 20% aiziet pensijās – 14% pirmajā pensiju līmenī, 6% – otrajā pensiju līmenī. Par pilno līmeni atbild Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, tā arī izmaksā pensijas sirmgalvjiem. Otrais pensiju līmenis atdots privāto fondu pārziņā, kurā no fondiem ieguldīt, izvēlas katrs cilvēks pats. Otrajam pensiju sistēmas līmenim pieslēgti 1,29 miljoni Latvijas iedzīvotāju, kuri strādā un maksā sociālo nodokli.
