RĪGA, 4. augusts — Sputnik. Satversmes aizsardzības biroja bijušais darbinieks, uzņēmējs Arnolds Babris intervijā radio Baltkom programmai "Septiņas dienas un naktis" pastāstīja par ekonomisko katastrofu, ko pati savām rokām organizējusi Latvijas vadība.
Runa ir par 9 miljardu eiro – nerezidentu naudas padzīšanu no Latvijas naudas atmazgāšanas apkarošanas ietvaros. Babris norādīja, ka Latviju pametusi tāda summa, ar ko pietiktu gada budžetam. Pēc viņa domām, politiķu apgalvojumiem par to, ka tas esot sasniegums, nav nekā kopīga ar patiesību. Gluži pretēji, tādu soli var nosaukt par ekonomisku diversiju pret valsti.
Babris uzskata, ka no šiem 9 miljardiem trešā daļa varēja aiziet finansējumam. Galu galā iznāk, ka Latvija burtiski ir padzinusi 3 miljardus kredītresursu.
"Cilvēkiem naudas nav. Un ar to saistīts viens no galvenajiem ekonomikas kritiena iemesliem. Lieta tāda, ka uzņēmējiem nav pieejami lēti kredīti, viņi ir spiesti samazināt ražošanu un eksportu. Patēriņa grozs sarūk, jo cilvēki nevar iegādāties nekustamos īpašumus, mājokļus, jo bankas viņus ierobežo," paskaidroja Babris.
Uzņēmējs apsūdzēja arī valsts politiku par ekonomikas sarukumu. Latvijas ekonomiku viņš nosauca par "parazītisku" – eksports neattīstās, tirdzniecības bilance neuzlabojas, aug tikai administratīvais un nodokļu slogs biznesmeņu plecos.
"Tā ir debila politika," noteica Babris.
Cīņa ar atmazgāšanu
2018.gadā komisijas Moneyval eksperti publicēja pārskatu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā. To dēļ valsts var iekļūt "pelēkajā sarakstā", kas negatīvi ietekmēs tās ekonomiku. Tika ieviests valsts pastiprinātas kontroles režīms, jo tā saņēmusi zemu vērtējumu vairākos kritērijos šajā jomā.
Piemēram, Moneyval speciālisti pauda uzskatu, ka Latvijas valdības darbības nav efektīvas patieso beneficiāru identifikācijas un masu iznīcības ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanas jautājumos.
2019.gada februārī premjerministrs Krišjānis Kariņš apsolīja labot valsts reputāciju un sākt finanšu sektora kapitālo remontu.
Kariņš atklāja, ka plānot atbrīvot tirgu no bankām, kas necīnās ar finanšu noziegumiem. Viņš parakstīja vairākus rīkojumus par finanšu sektora kontroles reformēšanu. Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars paziņoja, ka nozares sakārtošanai izstrādāti atbilstoši grozījumi likumos un tie tiks pieņemti.
Rezultātā Moneyval pagarināja rekomendāciju ieviešanas termiņu līdz 2019.gada augustam. Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa pastāstija, ka tas noticis tāpēc, ka cīņā ar naudas atmazgāšanu Latvijai izdevies panākt vērā ņemamu progresu – lielākā daļa starptautisko iestāžu rekomendāciju īstenotas, un jau sagatavots pirmais pārskats.
Problēmas mērogi
Vienlaikus, kā iepriekš vēstīts, pēdējā pusotra gada laikā Latvijas ekonomika zaudējusi gandrīz 10 miljardus eiro tā saucamās nerezidentu naudas, pareizāk sakot, noguldījumu. Tādi ir sākotnējie rezultāti, ko devusi cīņa par Moneyval rekomendāciju izpildi, kurā pilnā sparā rit "finanšu sistēmas kapitālais remonts".
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītāja Kristīne Černaja-Mežmale atzīmēja, ka tik liela naudas aizplūšana likusi ar nerezidentu biznesu saistītajām bankām izvērtēt savu darba modeli. Tagad ir grūti prognozēt, cik finanšu un kredīta iestādes spēs izturēt konkurenci un strādāt jaunajos apstākļos.
Problēmas mērogs ir vērā ņemams. Depozīts ir galvenais un lētākais resurss banku darbības finansēšanai (tas ir, nākamajai šīs naudas "tālākai pārdošanai" kā kredītam). Banka strādā, pateicoties procentu starpībai.
Tagad depozītu bāze ir samazinājusies, tātad banku resursi ir sadārdzinājušies. Starpību kompensē klienti, un tie, kam ir iespēja, aiziet pie citām bankām, kur nauda ir "lētāka".
