RĪGA, 1. augusts – Sputnik. Jūlija vidū noslīkušo cilvēku skaits Latvijā sasniedza 60 cilvēkus, vēsta Tvnet.lv.
Divi cilvēki papildināja bēdīgo noslīkušo sarakstu līdz 60 pirmdien, 29. jūlijā. Vienu līķi izvilka no jūras Jūrmalā. Otru noslīkušo izvilka no ūdens Krimuldas novadā.
2019. gada pirmajā pusgadā vien Latvija noslīkušo skaita ziņā apsteidza savus pērnā gada "sasniegumus". Rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, noslīkušo skaits Latvijā ir augstākais Eiropas Savienībā. Tādējādi valsts saglabā Eiropas valsts statusu ar augstāko noslīkšanas gadījumu skaitu.
Noslīkušo Latvijā ir sešas reizes vairāk nekā Eiropas Savienībā. Valsts organizācijas pat pauda uzskatu, ka noslīkšana ir ierakstīta latviešu DNS. Taču daudz saprātīgāka izskatās versija par to, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vienkārši neprot peldēt, savukārt glābēji uz ūdens lielākoties nevienu neglābj, bet gan vienīgi atrod un izvelk ārā līķus.
Latvijas Peldēšanas federācijas priekšsēdētājs Aivars Platonovs iepriekš skaidroja, ka, saskaņā ar socioloģiskās aptaujas datiem, tikai ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju prot pareizi uzvesties uz ūdens. Varasiestādes velta maz uzmanības šādu traģēdiju brīdinājumiem: netiek rīkotas informatīvas kampaņas, bērnus nemāca peldēt.
Tai pašā laikā Lietuvā vairākus gadus norisinās valsts bērnu peldēšanas apmācības kampaņa. Arī Igaunijā jau 2016. gadā tika saņemts valsts finansējums šāda veida projektam. Šāda programma pastāv arī Baltkrievijā. Saskaņā ar Platonova datiem, Latvija ir palikusi vienīgā valsts Eiropā, kur nav situācijas uzlabošanas plāna.
Kaut gan Latvijas Peldēšanas federācija pagaidām cītīgi turas pie idejas izveidot nacionāla mēroga ūdens drošuma plānu iedzīvotājiem.
Taču, izņemot pārējo, atpūtai pie ūdens Latvijā ir nepietiekami labiekārtota infrastruktūra. Un par vēl vienu iemeslu tik lielam noslīkušo skaitam sauc alkoholu. Lielākoties Latvijā slīkst iedzēruši vīrieši vecumā no 35 līdz 50 gadiem.
Bīstamais ūdens
VUGD atzīmēja, ka tamlīdzīgas traģēdijas visbiežāk notiek karstā, saulainā laikā, jo daudzi dod priekšroku atpūtai pludmalēs, sauļojoties un peldoties. Pie tam cilvēki kļūst vieglprātīgi un izmet no prāta drošību.
Jāpiebilst, ka bieži traģēdijas izraisa alkohols. VUGD pat publicēja video ierakstu par to, cik bīstami ir peldēties iereibušam.
"Pirms brīvdienām un atpūtas noskaties video par to, kā var beigties peldēšanās alkohola reibumā," aicināja glābēji.
VUGD atgādināja, ka iereibuša cilvēka reakcija un koordinācija ir lēnāka, taču pie tam viņš kļūst drošāks un pārstāj adekvāti novērtēt situāciju un reaģēt uz bīstamu stāvokli. Tādā gadījumā situācija var beigties ļoti bēdīgi.
Taču pat tad, ja cilvēks nav lietojis alkoholu, tas negarantē drošību peldes laikā. Nav ieteicams rīkoties pārgalvīgi, piemēram, lēkt ūdenī nepārbaudītās vietās vai aizpeldēt tālu prom no krasta.
