RĪGA, 17. jūlijs – Sputnik. Pirms Lieldienām pusotru gadu vecs zēns iekrita upē un aizrijās ar ūdeni. Viņa sirdsdarbība un elpošana apstājās uz divām stundām, taču mediķiem izdevās viņu atdzīvināt. Tagad zēnu izrakstīja un viņš devās mājās. Kas ir vēl neticamāk, viņš ir absolūti vesels.
Brīnumainās izglābšanas stāstu pastāstīja kanāls LNT.
Zēna ģimenei šis stāst kļuva par smagu satricinājumu, taču vecāki nevēlas to aizmirst, jo ir pārliecināti, ka ir piedzīvojuši kaut ko pārdabisku.
Todien mazā Raivo tēvs strādāja mājās, bet mamma gatavoja pusdienas. Nejaušības pēc bērns palika bez uzraudzības, bet kad viņu sāka meklēt, noskaidrojās, ka viņš devās uz bīstamu vietu – pie tuvējās upes.
Tēvs aizskrēja uz turieni un ieraudzīja bērnu ar seju ūdenī. Pusstundas garumā, kamēr brauca ātrā palīdzība, vecāki centās atdzīvināt bērnu paši, taču sirds nesāka pukstēt.
Ierodoties notikuma vietā, mediķi turpināja cīnīties par bērna dzīvību vēl pusotru stundu.
"Tas bija Lieldienu laiks, tas mums bija vēl lielāks ticības pārbaudījums, kad likās, bail teikt, iezagās doma par zārku, bērēm, bezcerīgu variantu, sirds sāka strādāt, dzīvība bija mata galā," atceras tēvs.
Ārsti Rīgā bija noskaņoti skeptiski.
"Kad bērniņu ieveda, pirmie analīžu rādītāji bija tādi – ar dzīvību nesavienojami cipari. Bet tā priekšrocība bija, ka viņš bija atradies aukstumā; auksts laiks, auksts ūdens, tas to metabolismu samazina, ar to arī mazais Raivo vinnēja, un arī mēs vinnējām," pastāstīja Bērnu slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja Arta Bārdziņa.
Par to, ka bērns izdzīvos, vecākiem paziņoja Lieldienu rītā. Vecāki bija pateicīgi mediķiem par dēla izglābšanu, taču tic, ka tas bijis Dieva pirksts.
Ārstus visvairāk uztrauca tas, kā notikums ietekmēs bērna veselību.
"Protams, kas mūs visvairāk uztrauc – smadzenes, kā bērns pēc šā negadījuma spēs reaģēt, kāda būs viņa tālākā dzīves kvalitāte, taču izrādījās, ka aukstums bija mūsu sabiedrotais un Raivo aizsoļoja priecīgs un laimīgs atpakaļ savās dzīves gaitās," pastāstīja Bārdziņa.
"Bija pārsteigums, ka tik ātri visas maņas atjaunojās, valoda, kustības, sāka staigāt utt. Pēc šādiem notikumiem sūta uz runas un kustību rehabilitāciju. Ārsti teica, ka nav vērts ķert vīrusus, tikām izrakstīti," pastāstīja Raivo mamma.
Zēns absolūti nebaidās no ūdens un mierīgi iet pie upes ar brāli mētāt akmentiņus.
Vecāki paziņoja, ka nes pilnu atbildību par bērniem, taču negrasās dzīvot bailēs un būvēt žogu gar upi.
