RĪGA, 23. jūlijs – Sputnik. Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pret Krieviju vērstā politika mudinājusi Krieviju attīstīt savu infrastruktūru Baltijas jūras reģionā, Oļega Fiļina viedokli RuBaltic.ru rakstam publicēja Sputnik Lietuva.
Pēc viņa sacītā, pateicoties Baltijas valstu rusofobiem, Krievijas reģioni saņēma lielas investīcijas un tagad tur ir jaunākās jūras ostas, dzelzceļi un tilti, kuri atņem tranzītu Baltijas valstīm.
"Ustjlugas ostu netālu no Sanktpēterburgas vispār var attiecināt pie Krievijas lielākajiem infrastruktūras projektiem. Tās dēļ Baltija ik gadu zaudē ap 80 miljoniem tonnu tranzīta," teikts rakstā.
Tāpat tika atklāta vēl viena Krievijas jūras osta – Primorska, kura ir alternatīva Latvijas Ventspilij.
Saskaņā ar Fiļina vērtējumu, pēc šīs Krievijas ostas palaišanas Baltijas republika ik gadu zaudē vairāk nekā 50 miljonus tonnu kravu apgrozījuma.
Turklāt Kaļiņingradas apgabala drošības nodrošināšanas nolūkos Maskava organizējusi sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādi Kaļiņingradas gāzes krātuvē pa jūru.
"SDG infrastruktūras potenciāls Kaļiņingradas apgabalā sastāda aptuveni 3,7 miljardus kubikmetru gadā. Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs nosauca SDG piegādi apgabalā par "apdrošināšanu" no "atsevišķu nestabilo politiķu nejaušu emocionālo uzliesmojumu efekta"," raksta eksperts.
Tostarp katru gadu sarūk Baltijas cerības piedalīties transporta projektā "Jaunais Zīda ceļš", jo KF piedāvā Ķīnai un partneriem Eiropā izdevīgākus nosacījumus un drošāku infrastruktūru.
"Izņemot kravas no Ķīnas, RŽD (kompānija "Rossijskie žeļeznije dorogi" – Sputnik.) atņem Baltijas ostām un dzelzceļiem tranzītu citos virzienos, piemēram, ogļu transportēšanu uz Turciju un Tālajiem Austrumiem un Baltkrievijas naftas produktu eksportu," norādīts rakstā.
Par vēl vienu Maskavas sasniegumu var uzskatīt Baltkrievijas AES būvniecību.
Jānorāda, ka projektu kritizē Viļņa, kura nonākusi enerģētiskā atkarībā no ES, slēdzot Ignalinas AES. Pēc Fiļina domām tagad Lietuvas varas neveiksmīgi cenšas traucēt kaimiņvalstij iegūt savu enerģijas ģenerāciju.
"Baltijas republikas ir gatavas tērēt miljoniem dolāru un riskēt ar elektroenerģijas piegāžu drošību tikai dēļ tā, lai izstātos no enerģijas loka BRELL. <…> Tikmēr Krievija nostiprina Kaļiņingradas apgabala enerģētisko drošību. <…> Pateicoties jaunajiem uzņēmumiem reģionā jau ir izveidojies enerģijas pārpalikums, kas ļaus novirzīt daļu elektroenerģijas eksportam," stāsta raksta autors.
Fiļins uzskata, ka Maskava sākusi būvēt infrastruktūru Baltijas jūras krastā, lai nodrošinātu savu pilsoņu drošību, taču Krievijas projektu kvalitāte un mērogs izgājuši ārpus "apdrošināšanas" rāmjiem.
"Rezultātā vien desmit gadu laikā valsts uzbūvējusi vairāk nekā desmit lielus uzņēmumus, kuri palielinājuši Krievijas ekonomisko ietekmi un gandrīz apturējuši tranzītu caur Baltiju," nobeigumā sacīja eksperts.
