RĪGA, 19. jūlijs — Sputnik. Diezin vai Baltijas valstīm izdosies kļūt par Ķīnas projekta "Jaunais zīda ceļš" daļu – tām ir sliktas attiecības ar Krieviju, turklāt to politiķi atļaujas kritizēt ĶTR politiku, un Pekina to ņem vērā, portālam Rubaltic pastāstīja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents Nikolajs Meževičs.
"Lietuva vairākkārt demonstratīvi atbalstījusi Tibetas separātistus. Igaunijā un Latvijā atsevišķu deputātu līmenī izskanēja kritiski izteikumi par Ķīnas politiku Honkongā. Varat būt droši, Pekina to visu ņem vērā un apkopo, izstrādājot jautājumu par transporta ceļiem," konstatēja Meževičs.
Viņš atzīmēja, ka Ķīnas bizness neuzskata par loģisku vest kravas cauri valstīm, kam ir garantēti nestabilas attiecības ar Krieviju, ja ir Baltkrievija, caur kuru šodien ir galvenā tranzīta kravu plūsma no Ķīnas.
"Ir Baltkrievija, Ķīnas draugs un uzticams partneris. Kāpēc tad būtu jālien Klaipēdā?" teica Meževičs.
Viņš atgādināja, ka 2016.gadā, kad Latvijā ieradās testa lvilciens no Ķīnas, ierēdņi Rīgā to sagaidīja ar orķestri, taču pēc sagaidīšanas vilciens aizlgāja uz Baltkrieviju.
"Orķestris aizgāja, vilciens apgriezās un aizbrauca atpakaļ, neatceros precīzi – uz Krieviju vai Baltkrieviju, muitas noformēšanai. Šajā gadījumā efektīgi "ponti" ir dārgāki par naudu. Aizkaukāza paruna pēdējā laikā ir kļuvusi populāra Baltijas valstīs," konstatēja eksperts.
Par kravu tranzītu no Ķīnas un citām Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm uz Eiropu interesējas virkne valstu, partnerus cenšas piesaistīt arī Baltijas valstis. Tomēr īpašu panākumu šajā jomā pagaidām nav. Līdz šim Latvijā ieradušies tikai daži vilcieni no Ķīnas. Pirmais ieradās 2008.gada pavasarī. Centieni piesaistīt kravas atsākušies tikai pēdējos gados. 2016.gada novembrī Rīgas ostā svinīgi ienāca pirmais kravas vilciens no Ķīnas, 2017.gada oktobrī – trešais. Pārsvarā kravas veidoja uztura bagātinātāji, kas pēc tam tiek pa jūru nogādāti Roterdamā. Bez tam 2017.gada maijā pirmais konteineru vilciens devās pretējā virzienā – no Rīgas ostas uz Ķīnu.
