RĪGA, 22. jūlijs – Sputnik. Lielas rietumu un skandināvu bankas, kas strādā Latvijas tirgū, sākušas atteikties no biznesa klientiem ar ārzemju kapitāla dalību – viņiem ir vieglāk zaudēt labus klientus, nekā zaudēt miljardus kapitalizācijas kritumā skandālu dēļ. Daudzas bankas šodien baidās ienākt arī tranzīta nozarē, baidoties no iespējamās austrumu kaimiņa klātbūtnes, pastāstīja Dienas Bizness Rietumu bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.
Pēc viņa sacītā, pēc ABLV Bank skandāla un tam sekojošās tīrīšanas bankās situācija kreditēšanas jomā Latvijā ir kardināli mainījusies.
"Nevienam vairs nav noslēpums, ka pašreizējā vairāku lielo banku politika faktiski "izspiež" no tām daudzus biznesa klientus, pat ja iepriekš viņus te veiksmīgi kreditēja daudzu gadu garumā. Kā jau vairākkārt ir rakstījuši jūsu kolēģi žurnālisti, tas attiecas galvenokārt uz uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu. Tas ir, uz tiem uzņēmumiem, kuru līdzīpašnieki ir nevis Latvijas, bet jebkuru citu valstu, tostarp arī citu ES valstu pilsoņi," pastāstīja Jukšs.
Viņš paskaidroja, ka skandināvu bankas atsakās no sadarbības pat ar klientiem ar labu reputāciju, jo tām ir vienkāršāk pazaudēt daļu klientu, nekā pazaudēt miljardus akciju vērtības krituma rezultātā.
"Dažu šo banku akcionāri pēdējā gadā ir zaudējuši miljardiem eiro kapitalizācijas, jo to akciju vērtība pasaules tirgos ir kritusies. Tas bija saistīts arī ar notikumiem Baltijas valstīs. Rezultātā no galvenajiem birojiem tiek doti rīkojumi stingrāk kontrolēt klientus šajās valstīs, kuras daudzējādā ziņā bija problēmu avots," paskaidroja Jukšs.
Viņš piebilda, ka šodien ir izveidojusies situācija, kad viss bizness Latvijā tiek izskatīts divās krāsās – baltā vai melnā.
"Pat ja, tēlaini runājot, tiek pamanīta kāda viegli pelēkā nokrāsa, sadarbība ar šādu biznesu tūlīt tiek pārtraukta. Nostāja ir vienkārša – labāk zaudēt daļu labo klientu nekā miljardiem eiro kapitalizācijas," pateica eksperts.
Turklāt viņš novērtēja pieprasījumu biznesa finansēšanā Baltijas reģionā simtos miljonos eiro – kredīti ir nepieciešami mājokļu, biroju, viesnīcu būvniecības sektoram, uz eksportu orientētiem kokapstrādes, būvmateriālu, degvielas ražošanas projektiem un citiem.
Atsevišķi Jukšs izcēla tranzīta nozari, kura šodien ir saskārusies ar situāciju, kad bankas atsakās kreditēt kompānijas iespējamo sakaru dēļ ar KF, no kurienes Latvija joprojām saņem galveno kravu plūsmu.
"Ir projekti arī tranzīta nozarē, tostarp beramo, lejamo un ģenerālo kravu pārkraušanā. Šī ir tieši tā nozare, kas pašlaik baida rietumu bankas ar iespējamu "austrumu risku"," pateica Jukšs.
Atgādināsim, ka banku "tīrīšana" Latvijā sākās pēc skandāla ap ABLV Bank. 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, otro lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privāto banku valstī, par naudas atmazgāšanu un saikni ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, kā arī par ierēdņu uzpirkšanu. Banka pieņēma lēmumu pašlikvidēties, jo ne ECB, ne Latvijas Banka to neglāba.
Pēc tam banku sistēma Latvijā saskārās ar vērienīgām izmaiņām, kuru vidū galvenā bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajiem čaulas uzņēmumiem. Cīņa ar "netīro" naudu izvērsās tādā mērogā, ka skāra arī uzņēmumus, kas veica labi pārskatāmu darbību, maksā nodokļus un neizmanto ārzonas jurisdikciju. Pamatam tika izmantots tikai fakts, ka tie ir nerezidenti, tāpēc "aizdomīgi", tika slēgti šo uzņēmumu konti, noraidīti lūgumu atvērt jaunus kontus, tika pieprasīts milzums dokumentu, kas apstiprinātu naudas izcelsmi, tika iesaldēti aktīvi līdz izmeklēšanas beigām.
Latvijas bizness, publicisti un vairāki politiķi negatīvi vērtē Latvijas valdību par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītiestādēm, lai arī šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, daļa no kuriem ieplūda arī valsts budžetā nodokļu veidā.
