RĪGA, 20. jūlijs — Sputnik. Krievijas piektās paaudzes iznīcinātāja Su-57 sērijveida ražošanas sākums nozīmē, ka tuvākajā laikā tas pabīdīs malā konkurentus, uzskata Aleksandrs Hroļenko.
Pēc viņa domām, pirmajā vietā rindā varētu stāties Turcija, kam Savienotās Valstis atņem piekļuvi projektam F-35.
17.jūnijā Krievijas vicepremjers Jurijs Borisovs paziņoja, ka jau 2019.gadā tiek sākta piektās paaudzes iznīcinātāja Su-57 sērijveida ražošana un piegādes bruņotajiem spēkiem (pirmajā posmā KF Aizsardzības ministrija saņems 76 mašīnas).
Iespējams, saasinoties attiecībām ar ASV pēc Turcijas lēmuma iegādāties mūsdienīgās zenītraķešu sistēmas S-400, Ankarai varētu rasties vēlme nomainīt ASV 5.paaudzes iznīcinātājus pret Krievijas Su-57, norādīja Hroļenko portālā Sputnik Igaunija. Taču Krievijas valsts korporācijas "Rosteh" vadītājs Sergejs Čemezovs atklāja, ka Krievija ir gatava pārdot Turcijai daudzfunkcionālos iznīcinātājus Su-35, ja tiks panākta atbilstoša vienošanās.
"Smagais iznīcinātājs Su-35S ir radīts priekšrocību gūšanai gaisā, tam ir izcilas īpatnības un tas izcīnījis godājamu reputāciju karadarbībā Tuvajos Austrumos. Izteikta versija, ka 2017.gada 7.aprīlī liela daļa amerikāņu spārnoto raķešu "Tomahawk" nesasniedza mērķus Sīrijā, jo tos notriekuši Krievijas Su-35S. Lidmašīna ir pieprasīta pasaules tirgū, taču salīdzinājumā ar piekto paaudzi, tā ir vieglāk pamanāma. Tam var būt izšķirošā nozīme Turcijā," ir pārliecināts Hroļenko.
Labākais – labā ienaidnieks
Aizsākoties Krievijas ZRS S-400 komponentu piegādēm Turcijai, Baltais nams paziņoja, ka Ankaras dalība ASV F-35 programmā vairs nav iespējama: "Programma nevar pastāvēt līdzās izlūkošanas datu savākšanai Krievijas interesēs, kas skar tās attīstītās iespējas."
Amerikāņu speciālisti apgalvo, ka ar Turcijas teritorijā dislocēto ZRS S-400 paīdzību Krievija saņems informāciju par radaros it kā neredzamo lidmašīnu F-35 vājamām vietām. Tas var apdraudēt visu triljonu dolāru vērto piektās paaudzes iznīcinātāju ražošanu. ASV prezidents Donalds Tramps apstiprināja, ka Turcija nevarēs nopirkt iznīcinātāju F-35. Pentagons piebilda, ka rezultātā Ankara zaudēs 9 miljardus dolāru.
"Nu, moderna un efektīva PGA un PRA sistēma ir dārga. Bet mēģinājums turēt amerikāņu "neredzamos" iznīcinātājus tālāk no Krievijas zenītraķešu sistēmām liecina par ASV tehnoloģisko sakāvi (domājams, tur vienkārši baidās, ka S-400 noskaidros pagaidām neatklātos F-35 trūkumus un palielinās Krievijas bruņojuma pieprasījumu pasaulē)," uzskata Hroļenko.
Šajā sarežģītajā situācijā, atgādināja eksperts, tikai NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs demonstrēja mīkstsirdību un paziņoja: "Turcija joprojām ir svarīgs alianses loceklis, neskatoties uz savu lēmumu par Krievijas pretraķešu aizsardzības sistēmas S-400 iegādi." Tādam viedoklim, pēc Hroļenko domām, ir pamats: piemēram, alianses locekļi kaimiņos – Bulgārija, Grieķija un Slovākija sekmīgi izmanto ZRK S-300. Tehnoloģiju konflikta nav, Krievijas kompleksi iekļauti NATO gaisa novērošanas sistēmā.
"Lai nu būtu, kā būdams, taču Ankara plānoja saņemt 100 iznīcinātājus F-35, ieguldīja ASV programmā ne vienu vien miljardu dolāru, un Savienoto Valstu lēmums maina militāri politisko koordinātu sistēmu. Acīmredzot, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans iepriekš apsvēra visas iespējamās savas valsts priekšrocības un zaudējumus, pirms Krievijas lidmašīnas sāka nogādāt četru ZRS S-400 divizionu komponentus aviobāzē Ankaras provincē. Noteikti pastāv Turcijas gaisa kara spēku attīstības rezerves variants," paskaidroja Hroļenko.
Vispirms - Sukhoi
"Kad Turcijai pienākošos iznīcinātājus F-35 amerikāņi pārdos sabiedrotajiem un patrneriem, Erdoganam būs brīvas rokas un iespēja iegādāties aviotehniku pasaules tirgū. Tiesa, piektās paaudzes iznīcinātāju izvēle nav liela. Ķīna pērk Su-35 Krievijā un pagaidām tikai izstrādā pati savus piektās paaudzes iznīcinātājus J-20 un J-31 (ar Krievijas dzinējiem)", konstatēja eksperts.
Krievijas un Indijas kopējais produkts Su-30MKI un perspektīvā daudzfunkcionālā piektās paaudzes iznīcinātāja Fifth Generation Fighter Aircraft (FGFA) kopprojekts sākotnēji neparedzēja Krievijas tehnoloģiju nodošanu un lidmašīnu pārdošanu trešajām valstīm.
Hroļenko ir pārliecināts: Ankaras un Maskavas militāri tehniskās sadarbības progress ir viegli prognozējams. Krievijas Valsts domes frakcijas vadītājs Vladimirs Žurinovskis pastāstīja, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans personīgas tikšanās laikā paudis gatavību izstāties no NATO.
Eksperts uzskata, ka vidēja termiņa perspektīvā Turcijas PGA sistēmai var rasties nepieciešamība integrēt S-400 ar pašas Krievijas ražotajiem vidēja un maza darbības rādiusa zenītraķešu kompleksiem. Patlaban Krievijas iznīcinātāju Su-57 piegādes perspektīva Turcijai šķiet neticama, taču tikpat labi iespējams noskatīties video ierakstus – S-400 komponentu piegādes aviobāzē Turcijā.
"Atgriežoties pie "Rosteh" vadītāja Sergeja Čemezova paziņojuma par Krievijas gatavību piegādāt Turcijai daudzfunkcionālos iznīcinātājus Su-35, var pieņemt, ka mēs novērojam smalku militāri politiskā dialoga turpinājumu, kas neapstāsies pie 4++ paaudzes," secināja Hroļenko.
