RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. No Latvijas bankām aizgājuši apmēram 10 miljardi nerezidentu līdzekļu kopš brīža, kad sākās aktīva noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana, paziņoja pagaidu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Kristīne Černaja-Mežmale Latvijas Radio intervijā.
Pēc viņas sacītā, šī nauda aizgāja "kontrolēti", taču nevar sacīt, ka tā visa bijusi "slikta" vai "netīra". Dotajā brīdī Latvijas bankās atlikuši aptuveni 3,5 miljardi eiro, kuri pieder ārzemniekiem.
Komisijas pagaidu vadītāja uzsvēra, ka tik liela līdzekļu aizplūšana likusi bankām, kas bija saistītas ar nerezidentu biznesu, mainīt savu darba modeli. Černaja-Mežmale norādīja, ka pagaidām ir pāragri prognozēt, cik bankas izturēs konkurenci, un cik būs spiestas aiziet no tirgus.
Černaja-Mežmale paziņoja, ka viņas galvenais uzdevums FKTK pagaidu vadītāja amatā ir īstenot Moneyval ekspertu dotās rekomendācijas naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanā. Viņa norādīja, ka Latvijai izdevies uz mēnesi – no 31. jūlija līdz 31. augustam – pagarināt termiņu, līdz kuram jāīsteno Moneyval rekomendācijas.
Černaja-Mežmale uzsvēra, ka līdz vasaras beigām jāatrisina virkne ar normatīvo aktu izstrādi saistītu jautājumu, savukārt attiecībā uz FKTK – ar pārbaudēm bankās saistīti jautājumi.
"Tie darbi ir procesā. Ir saraksts ar jautājumiem, kam mums jāiet cauri. Tie ir gan regulējošās normas, gan ikdienas pārvaldība, gan atskaišu analizēšana. Dažādi uzdevumi, kas ir jāveic," nobeigumā sacīja komisijas pagaidu vadītāja.
Atgādināsim, ka banku "tīrīšana" Latvijā sākās pēc skandāla ap ABLV Bank. 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, otro lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privāto banku valstī, par naudas atmazgāšanu un saikni ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, kā arī par ierēdņu uzpirkšanu. Banka pieņēma lēmumu pašlikvidēties, jo ne ECB, ne Latvijas Banka to neglāba.
Pēc tam banku sistēma Latvijā saskārās ar vērienīgām izmaiņām, kuru vidū galvenā bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajiem čaulas uzņēmumiem. Cīņa ar "netīro" naudu izvērsās tādā mērogā, ka skāra arī uzņēmumus, kas veica labi pārskatāmu darbību, maksā nodokļus un neizmanto ārzonas jurisdikciju. Pamatam tika izmantots tikai fakts, ka tie ir nerezidenti, tāpēc "aizdomīgi", tika slēgti šo uzņēmumu konti, noraidīti lūgumu atvērt jaunus kontus, tika pieprasīts milzums dokumentu, kas apstiprinātu naudas izcelsmi, tika iesaldēti aktīvi līdz izmeklēšanas beigām.
Latvijas bizness, publicisti un vairāki politiķi negatīvi vērtē Latvijas valdību par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītiestādēm, lai arī šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, daļa no kuriem ieplūda arī valsts budžetā nodokļu veidā.
