RĪGA, 16. jūlijs – Sputnik. Lielbritānija neizsūtīs portāla WikiLeaks dibinātāju Džulianu Asanžu uz valstīm, kur likumdošanā ir paredzēts nāvessods, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz aģentūru Efe. Šādu paziņojumu izteica ĀM vadītāja vietnieks Alans Dunkans.
"Tas ir pamatnosacījums mūsu panāktajā vienošanās," norādīja viņš preses konferencē ar Ekvadoras ārlietu ministru Hosē Valensiju Kito.
Dunkans piebilda, ka Londona rūpējas par Asanža veselību.
"Deportācija ir aizliegta likumdošanas kārtībā, ja dotajai personai draud nāvessods (ja ministrs nesaņem attiecīgas rakstiskas garantijas, ka šai personai netiks piespriests nāvessods, vai, ja tiks piespriests, šis spriedums netiks īstenots)," norādīts informatīvajā paziņojumā britu valdības mājaslapā.
Asanža lieta
Džulians Asanžs kļuva plaši pazīstams pēc atmaskojošām publikācijām, kurās, piemēram, bija runa par ASV operācijām Afganistānā un Irākā, tostarp mierīgo iedzīvotāju noslepkavošanu, kā arī apstākļiem amerikāņu Gvantanamo cietumā Kubā.
2010. gadā, kad par viņu ieinteresējās ASV varasiestādes, Asanžs ieradās Zviedrijā, kur cerēja gūt aizstāvību. Šeit viņš tika apsūdzēts par seksuālu vardarbību. Asanžs apsūdzības noliedza, norādot, ka sievietes iesniedza prasību tiesībsargājošo iestāžu spiediena varā.
Zviedrijas tiesa izsludināja Asanžu starptautiskajā meklēšanā, un WikiLeaks dibinātājs tika aizturēts Londonā, taču izlaists pret ķīlas naudu. Kopš 2012. gada WikiLeaks slēpās Ekvadoras vēstniecībā Londonā.
Taču Ekvadora liedza Asanžam diplomātisko patvērumu sakarā ar "necienīgu un agresīvu uzvedību" un starptautisko līgumu atkārtotiem pārkāpumiem. 11. aprīlī Asanžu arestēja Lielbritānijas policija.
Pirmajā maijā Asanžam piesprieda 11,5 mēnešus cietumsoda par atbrīvošanas noteikumu pārkāpšanu pret drošības maksu. Drīz pēc tam Zviedrija prokuratūra atjaunoja viņa lietas izmeklēšanu.
Savukārt ASV varasiestādes izvirzīja Asanžam jaunam apsūdzības spiegošanā un slepenas informācijas izpaušanā. Tagad viņam draud līdz 175 gadiem ilgs cietumsods. Britu tiesa izskatīs jautājumu par WikiLeaks dibinātāja izdošanu Savienotajām Valstīm nākamā gada sākumā.
