RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Latvijas Jauno ārstu asociācija un Latvijas Ārstu biedrība neuzskata rezidentūru valstī par pārāk ievilktu, vēsta Latvijas Radio.
Pagājušajā nedēļā Valsts kontrole publicēja ziņojumu, kurā nosauca ārstu pieejamības situāciju par kritisku. Latvijā trūkst ne mazāk kā 3500 medmāsu un aptuveni 300 akušieru. Tikai 65% jauno ārstu paliek Latvijas darba tirgū pēc diploma saņemšanas, un tikai 52% medmāsu un 54% akušieru uzsāk darbu Latvijā pēc apmācības beigām.
Turklāt, kā norāda Valsts kontrole, Latvijā jaunie ārsti nonāk darba tirgū vēlāk, nekā citās Baltijas valstīs. Apmācības ilgums rezidentūrā daudzās medicīnas specialitātēs Latvijā pārsniedz minimālo ilgumu, kurš ir noteikts Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas direktīvā.
"Piecpadsmit specialitātes mums ir tādas, kur jaunie ārsti rezidentūrā studē vidēji gadu ilgāk, nekā direktīvā noteikts. Mēs nesakām, ka tas nav pareizi. Bet, ja salīdzinām studiju ilgumu, saturu un teorētisko un praktisko apmācību sadalījumu, tad redzam, ka tas būtiski neatšķiras no tā, kas ir Lietuvā vai Igaunijā. Tāpēc mēs aicinām ministriju pavērtēt, vai šī atšķirība ir pamatota," paziņoja Valsts kontroles pārstāve Inga Vārava.
Kristīne Kļaviņa, Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja, norādīja, ka atsevišķu specialitāšu mediķiem rezidentūras termiņš ir samazināts, piemēram, sejas un žokļa ķirurgiem.
"Daudz izskanējis jautājums par bērnu psihiatriem. Tur šogad ir pirmā rezidentūra, kur ir saīsinātais laiks. Un ir pirmie signāli, ka šo pretendentu ir daudz vairāk," norādīja viņa.
Taču Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Juris Jansons neatbalsta pārmetumus rezidentūras ievilkšanā. Pēc viņa sacītā, Eiropā Lietuvu un Igauniju par tik īsu ārstu apmācības termiņu kritizē.
"Tas varbūt neatrisinātu darba resursu trūkumu. Mums vairāk jādomā, kā jauniešus, kas iet cauri šim procesam, ātrāk integrēt atbildīgākā darbā. Kādā veidā varam jau 3. kursa medicīnas studentus dabūt iekšā slimnīcā," norādīja viņš.
Viņš aicināja palielināt vietu skaitu rezidentūrā visiem topošajiem mediķiem.
Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības vadītāja, arī nepiekrīt tam, ka Latvijā ir pārāk garš rezidentūras termiņš, un uzsver, ka ES direktīvā norādīts nevis normatīvais periods, bet gan minimālais.
Turklāt, ja salīdzina ar Somiju, Zviedriju vai Vāciju, Latvijā rezidentūras termiņš ir ļoti īss, norādīja Aizsilniece.
