RĪGA, 4. jūlijs — Sputnik. Veselības nozarē ir izveidojusies kritiska situācija, liecina Valsts kontroles atskaite.
Kopš 2005. gada ir apstiprinātas dažādas pamatnostādnes, programmas un konceptuālie ziņojumi ar mērķi, lai Latvijā būtu pietiekams skaits mediķu, kuru kvalifikācija atbilstu pacientu pieprasījumam, tomēr Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, ka šis mērķis nav sasniegts.
Ārstu skaits Latvijā gan atbilst Pasaules Veselības organizācijas (PVO) noteiktajam ārstu blīvumam uz 1000 iedzīvotājiem Eiropā, tomēr noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā.
Pirms 15 gadiem Veselības ministrijas izvirzītais mērķis nav sasniegts. Tolaik konstatētās problēmas ir aktuālas arī šobrīd: nepietiekams māsu skaits, ārstu un māsu disproporcija, liela nevienlīdzība ārstu izvietojumā reģionos un Rīgā, nepietiekams atalgojuma līmenis, neefektīva paaudžu nomaiņa.
Speciālistu īpatsvars Rīgā un Pierīgā pieaug, savukārt reģionos vērojams to trūkums visās specialitātēs. Situāciju reģionos nav būtiski mainījuši arī VM pasākumi rezidentu piesaistē darbam ārpus Rīgas.
Latvijā trūkst vismaz 3,5 tūkstoši māsu un apmēram 300 vecmāšu. Tikai 65% no jauniem speciālistiem pēc diploma saņemšanas paliek Latvijā, tikai 52% māsu un 54% vecmāšu pēc studijām sāk darba gaitas Latvijā. Arī paaudžu nomaiņa nenotiek efektīvi – 55% mediķu un atbalsta personu ir vecāki par 50 gadiem.
Jau 2009.gadā VM plānoja vidējās darba samaksas pieaugumu mediķiem, taču pirmie soļi šajā virzienā tika sperti tikai 2018.gadā. ilgstošā nevērība novedusi pie medicīnas darbinieku trūkuma un negatīvi ietekmējusi profesijas prestižu.
Valsts kontroles revīzijā tika konstatēts, ka Latvijā veselības nozarē ir divreiz vairāk reglamentēto profesiju nekā Lietuvā un Igaunijā, savukārt specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu skaits ir apmēram 1,5 reizes lielāks.
Valstī netiek veikta koordinēta un nozares vajadzībām atbilstoša pamatstudiju vietu plānošana, jo augstskolas, kas sagatavo ārstus, vienlaikus atrodas IZM un VM pakļautībā, savukārt rezidentu studiju vietu plānošana ir Veselības ministrijas ziņā. Rezulātā nav novērsta situācija, ka valsts budžeta finansēto veselības aprūpes pamatstudiju absolventu skaits ir lielāks nekā rezidentūras studiju vietu skaits.
Pie tam jaunie ārsti darba tirgū Latvijā nonāk vēlāk – daudzu specialitāšu rezidentūras studiju ilgums pārsniedz Direktīvā par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu noteikto minimālo ilgumu.
Māsu ienākšanu darba tirgū apgrūtina sarežģītā medicīnas māsu profesijas iegūšanas un sertifikācijas sistēma: māszinību izglītības sistēma sagatavo dažādu izglītības līmeņu medicīnas māsas, turklāt specializācija ir sadrumstalota. Veselības ministrija plāno šo jomu pilnveidot nākotnē, izveidojot māsas profesijas pamatspecialitāti – vispārējās aprūpes māsa.
Lai uzsāktu patstāvīgu praksi konkrētā specialitātē, darbiniekam ne tikai jāreģistrējas ārstniecības personu reģistrā, bet jāiegūst arī sertifikāts, kas apliecina profesionālo sagatavotību.
Revidenti norādīja, ka pirmreizējas sertifikācijas procedūra ārstniecības personām, kas nesen beigušas studijas, ir formāla un rada nevajadzīgu slogu, jo iegūtā teorētiskā un praktiskā izglītība un pieredze gan izglītības studiju noslēguma eksāmenu un sertifikācijas pārbaudes brīdī neatšķiras.
Sertifikāts jāatjauno ik pēc pieciem gadiem – jāveic resertifikācija. Tomēr noteiktās resertifikācijas prasības ir formālas, tās daļēji vai pat sistemātiski netiek ievērotas, jo ne visas sertifikācijas institūcijas pārbauda ārstniecības personas uzrādīto informāciju par pieredzi specialitātē, ne visām ārstniecības personu specialitātēm ir izstrādāti profesionālās darbības vērtēšanas kritēriji.
Pie tam, Valsts kontrole atzīmēja, šobrīd nav iespējams anulēt ārstniecības personas sertifikātu normatīvo aktu un ētikas normu pārkāpuma gadījumā, jo nav izstrādāta sadarbība un informācijas apmaiņa starp Veselības inspekciju, kas konstatē pārkāpumus, un sertifikācijas iestādēm, kuras ir tiesīgas anulēt piešķirtos sertifikātus.
Valsts kontrole Veselības ministrijai iesniegusi 19 ieteikumus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanā, profesiju un specialitāšu reglamentācijas pārskatīšanā, medicīniskās izglītības pilnveidošanā, sertifikācijas un resertifikācijas organizācijas uzlabošanā, Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra jēgpilnā izmantošanā.
