RĪGA, 29. jūnijs – Sputnik. Krievijas balsstiesību Eiropas Padomes Parlamentārā asamblejā (EPPA) atjaunošanas rezultātā pirmām kārtām labumu gūs Krievijas tauta, paziņoja bijušais eirodeputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs RIA Novosti.
EPPA trešdien pieņēma rezolūciju, kurā pilnā apjomā apstiprināja Krievijas delegācijas pilnvaras. Latvijas delegācija balsoja pret šo lēmumu un pēc tā pieņemšanas pameta EPPA sesiju konsultācijām.
"Krievijas atgriešanās EPPA – tās nav beigas, bet tikai Krievijas diplomātiskās un politiskās reabilitācijas starptautiskā līmenī ilga ceļa sākums. Šis ceļš aizņems ne vienu vien desmitgadi, to pastāvīgi apgrūtinās krīzes līdzīgi nesenajam Kerčas līcī. Un pat bez šāda veida incidentiem Krievijas delegācija izjutīs skarbus pārmetumus un izplānotas politiskas provokācijas no deputātu-rusofobu puses. Krievijas pārstāvjiem EPPA būs liels darbs darāms, viņiem ir jānovēlē izturība, gudrība un empātija," pateica Mitrofanovs.
Pēc viņa sacītā, pateicoties lēmumam par Krievijas tiesību atjaunošanu EPPA, Krievijas pilsoņi ir ieguvuši iespēju aizstāvēt savas tiesības Eiropā.
"Ja vērtē to, kurš viennozīmīgi ir ieguvējs saistībā ar Krievijas dalības apstiprināšanu Eiropas Padomē, tad ir jāatzīst, ka ieguvēji ir Krievijas tauta. Krievijas pilsoņiem saglabājusies iespēja rast taisnīgu lēmumu tiesas lietās, kurās pilsoņi zaudē valstij. Ar to es domāju iespējas saglabāšanu Krievijas pilsoņiem vērsties Starptautiskajā cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, kurš, līdzīgi EPPA, ir Eiropas Padomes iestāžu sistēmas sastāvdaļa. Šīs tiesas ietekmē pakāpeniski uzlabojas likuma izmantošanas prakse un cilvēcīgāks kļūst penitenciārās sistēmas darbs," pateica Mitrofanovs.
Krievija un EPPA
2014. gadā Krievijas delegācijai atņēma balsstiesības un virkni pilnvaru Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā (EPPA) sakarā ar situāciju Ukrainā un Krimas atpakaļpievienošanos Krievijai. Jautājums par pilnvaru atgriešanu Maskavai tika apspriests divas reizes, taču gala lēmums pieņemt netiks, savukārt sankcijas tika pastiprinātas.
2017. gadā KF, viens no lielākajiem Eiropas Padomes finansētājiem, atteicās maksāt dalības maksu līdz brīdim, kamēr Krievijas delegācijas tiesības netiks pilnībā atjaunotas. Balsstiesību atņemšana Krievijai noveda pie finansiālas krīzes pašā Eiropas Padomē. Piemēram, EP ģenerālsekretārs Turbjorns Jaglands paziņoja, ka EP nevar arī turpmāk samazināt darbinieku skaitu finansiālās krīzes rezultātā.
Iepriekš EP vadība norādīja, ka Maskavai jāsedz maksājumu parāds aptuveni 60 milj. eiro apmērā, taču Maskava uzskata, ka EP prasība nav izpildāma līdz brīdim, kad tiks atceltas pret Krievijas delegāciju vērstās politiskās sankcijas.
Maijā Eiropas Padome sēdē Helsinkos apstiprināja Krievijas Federācijas tiesības balsot šīs organizācijas sēdēs. Deklarāciju atbalstīja lielākā daļa EP dalībvalstu, pie tam iebilda Ukraina, Gruzija, Latvija, Lietuva un Igaunija. Formāli deklarācijas pieņemšana nozīmē, ka Krievija var atkal balsot EP sēdēs, taču galīgais lēmums šajā jautājumā jāpieņem EPPA.