RĪGA, 4. jūnijs - Sputnik. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Reglamenta komiteja ierosinājusi piešķirt pilnvaras Krievijas delegācijai darbam jūnija sesijā.
Atbilstošais rezolūcijas projekts pieņemts vakar, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz organizācijas preses dienesta paziņojumu.
"Ņemot vērā ministru komitejas lēmumu, kas pieņemts Helsinkos 17.maijā un izņēmuma kontekstu, kas pie tā novedis, komiteja ierosina atkāpties no EPPA noteikumiem, lai uzaicinātu dalībvalstu parlamentus, kuri nav pārstāvēti Asamblejā – Bosniju un Hercegovinu un Krievijas Federāciju, lai pārstāvētu savas pilnvaras nepilnā sesijā 2019.gada jūnijā," norādīts dokumentā.
Rezolūcijas projekts ierosina mainīt EPPA statūtus jautājumā par valstu parlamentāro delegāciju tiesību īstenošanu. "Pilnvaru apstrīdēšanas vai pārskatīšanas gadījumā locekļiem nevar tikt anulētas balsstiesības, tiesības uzstāties, būt pārstāvētiem Asamblejā un tās struktūrās," cita starpā teikts dokumentā.
Maskavas reakcija
Krievijas Valsts domes vicespīkers Pjotrs Tolstojs norādīja, ka EPPA Reglamenta komitejas rezolūcija, pēc būtības, atzīst, ka organizācijas sankciju politika pret Maskavu bija kļūdaina.
"Protams, mēs sveicam EPPA Reglamenta komitejas lēmumu par Krievijas delegācijas uzaicināšanu uz vasaras sesiju, tas ir kārtējais solis konstruktīva dialoga atjaunošanas turpināšanā, kura visiem jau sen trūkst," paziņoja Tolstojs.
Politiķis atzīmēja, ka tagad "ir asamblejas kārta, kurai tāpat jāatbalsta ierosinātie grozījumi, pārvarot rusofobā mazākuma destruktīvo ietekmi".
"Tādējādi pēc būtības, tiek atzīts, ka sankciju politika pret Krieviju EPPA bija kļūda. Mēs vērojam noskaņojuma izmaiņas eiropiešu vidū, daudzi ir noguruši no liekulības un meliem, un sākuši saprast, ka mūsu valsts nekad nav bijusi un nebūs Eiropas ienaidnieks, taču vienlaikus bez Krievijas dalības nav iespējams iedomāties tās nākotni," norādīja Tolstojs.
Aizvadītās nedēļas nogalē Valsts domes Starptautisko lietu komitejas vadītājs Leonīds Sluckis paziņoja, ka Krievija piedalīsies EPPA sēdēs, ja organizācija paziņos, ka sankcijas pret nacionālajām delegācijām nav pieļaujamas. Jūnija sesijas dienas kārtībā – Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vēlēšanas un ECT tiesnešu vēlēšanas.
Krievija un EPPA
2014. gadā Krievijas delegācijai atņēma balsstiesības un virkni pilnvaru Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā (EPPA) sakarā ar situāciju Ukrainā un Krimas atpakaļpievienošanos Krievijai. Jautājums par pilnvaru atgriešanu Maskavai tika apspriests divas reizes, taču gala lēmums pieņemt netiks, savukārt sankcijas tika pastiprinātas.
2017. gadā KF, viens no lielākajiem Eiropas Padomes finansētājiem, atteicās maksāt dalības maksu līdz brīdim, kamēr Krievijas delegācijas tiesības netiks pilnībā atjaunotas. Balsstiesību atņemšana Krievijai noveda pie finansiālas krīzes pašā Eiropas Padomē. Piemēram, EP ģenerālsekretārs Turbjorns Jaglands paziņoja, ka EP nevar arī turpmāk samazināt darbinieku skaitu finansiālās krīzes rezultātā.
Iepriekš EP vadība norādīja, ka Maskavai jāsedz maksājumu parāds aptuveni 60 milj. eiro apmērā, taču Maskava uzskata, ka EP prasība nav izpildāma līdz brīdim, kad tiks atceltas pret Krievijas delegāciju vērstās politiskās sankcijas.
Maijā Eiropas Padome sēdē Helsinkos apstiprināja Krievijas Federācijas tiesības balsot šīs organizācijas sēdēs. Deklarāciju atbalstīja lielākā daļa EP dalībvalstu, pie tam iebilda Ukraina, Gruzija, Latvija, Lietuva un Igaunija. Formāli deklarācijas pieņemšana nozīmē, ka Krievija var atkal balsot EP sēdēs, taču galīgais lēmums šajā jautājumā jāpieņem EPPA.
