RĪGA, 19. jūnijs — Sputnik. Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas varasiestādes tur aizdomas ASV par kodolatkritumu nelegālu utilizāciju Ukrainā. DTR Tautas milicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Eduards Basurins norādīja, ka šādā situācijā rodas draudi iedzīvotāju veselībai. Par notiekošo viņš vainoja Petro Porošenko. Situāciju centās noskaidrot RIA Novosti korespondente Galija Ibragimova.
Trešās šķiras pilsoņi
"ASV pielīdzina ukraiņus trešās šķiras cilvēkiem. Tās ir ieinteresētas izmantot Ukrainu tikai kā izejvielu piedēkli, kā arī koloniju radioaktīvo un ķīmisko atkritumu apbedīšanai," paziņoja Basurins.
Pretenzijas pret amerikāņiem viņš pamatoja ar faktu, ka ASV Enerģētikas ministrija jau Porošenko prezidentūras laikā piešķīra vairāk nekā simt miljonus dolāru kodolatkritumu glabāšanai, taču nauda nav nonākusi līdz mērķim un radioaktīvās "izgāztuves" palikušas uz papīra.
"Daļa naudas tika izzagta, bet par pārējo uzbūvēja nepietiekamu skaitu glabātavu. Līgums paredzēja stacionāro radioaktīvās kontroles sistēmu piegādes no ASV. Taču daļa no tām tāpat tika nozagtas, bet pārējās uzstādīja tikai īpaši svarīgos objektos," atklāja DTR pārstāvis.
AES izlietotās kodoldegvielas centralizēto glabātavu trūkuma rezultātā, pēc Basurina vārdiem, tā tiek haotiski utilizēta. Tas var novest pie bēdīgas situācijas tuvējās teritorijās, it īpaši Sumu apgabalā.
Basurina sniegtā informācija sacēla lietu traci. Tiesa, nav gluži saprotams, par kādiem tieši kodolatkritumiem ir runa. Amerikāņu AES izmantotā degviela tiek utilizēta ASV. Ukraina savējo vēl nesen sūtīja uz Krieviju.
Utilizācijas tehnoloģijas
Izmantotā kodoldegviela ir izdedzis bagātinātais urāns, ļoti radioaktīva viela. Ja to utilizēt nepareizi, apstarojums var iznīcināt visu dzīvo.
Nebūt ne visas valstis, kas izmanto kodolenerģētiku, spēj patstāvīgi atbrīvoties no izmantotās kodoldegvielas. Šim nolūkam nepieciešamas speciālas tehnoloģijas un tiesības bagātināt urānu. Nākas meklēt palīdzību.
"Rosatom" būvē atomreaktorus citām valstīm un uzņemas saistības radioaktīvo atkritumu utilizācijas jomā. Amerikāņi rīkojas citādi. Kompānija Westinghouse, kas tāpat nodarbojas ar kodolenerģētisko iekārtu celtniecību, nekad neieved valstī atkritumus no ārzemēm.
AES ražotāji, kuri nepieņem kodolatkritumus, parasti palīdz būvēt glabātavas. Piemēram, Francija. Turklāt franči pastāvīgi uzsver, ka viņu kodolatkritumu glabātavas ir visdrošākās. Pierādījumam tiek demonstrēts slavenais šampanietis Thierry Fournier – to ražo no vīnogām, kas aug desmit kilometru attālumā no kodolapbedījuma, taču dzirkstošā dzēriena augsto kvalitāti ik gadus apstiprina ekologi, mediķi un pasaules vadošie vīndari.
Tomēr katrai glabātavai ir ierobežots ekspluatācijas laiks. Krievija cenšas risināt šo problēmu – "Rosatom" rīcībā jau ir tehnoloģijas, kas ļauj pārstrādāt radioaktīvos atkritumus un atkārtoti pārvērst par degvielu. Rezultātā kodolatkritumu apjoms samazinās. ASV, Kanāda un Somija uzskata, ka Krievijas princips kodolatkritumu pārstrādei ir pārāk dārgs un atsakās no šī paņēmiena, taču visiem ir skaidrs: agri vai vēlu nāksies kaut ko darīt ar glabātavām. IAEA eksperti vērtē, ka jau 2022. gadā kodolatkritumu apjoms pārsniegs 450 tūkstošus tonnu.
Padomju AES ar amerikāņu degvielu
Ukraina ieņem vietu pirmajā desmitniekā starp pasaules valstīm AES un kodolreaktoru skaita ziņā, taču tai nav urāna bagātināšanas tehnoloģiju patstāvīgai kodoldegvielas ražošanai. Visas četras patlaban strādājošās AES būvētas PSRS laikā. Starp citu, tās nodrošina pusi kopējā valstī saražotā elektroenerģijas apjoma.
Kodoldegvielu Ukrainas AES vienmēr saņēma tikai no Krievijas. 2008. gadā prezidents Viktors Juščenko, censdamies izvairīties no Maskavas ietekmes, noslēdza līgumu ar Westinghouse. Nekavējoties radās problēmas.
Lieta tāda, ka amerikāņu degviela nav piemērota padomju reaktoriem. Energoblokos radās bojājumi, tika fiksētas atslēgšanās, kas nesa zaudējumus 175 miljonu dolāru apmērā. Ukraina bija spiesta vienādos daudzumos izmantot ASV un KF degvielu. Ukraina cer līdz 2020.gadam pilnībā pāriet pie piegādēm no ASV.
Taču ko iesākt ar radioaktīvajiem atkritumiem? Amerikāņu degviela tikai palielināja galvassāpes. Kā galvenais piegādātājs, "Rosatom" pieņēma glabāšanai izmantoto kodoldegvielu. Par to Kijeva maksāja Maskavai 200 miljonus dolāru gadā. Ukrainas valdība solīja uzbūvēt pati savas glabātavas, nogādāt atpakaļ izmantoto kodoldegvielu un beidzot pārtraukt maksājumus. Ceturtdaļgadsimta laikā uzbūvēja vienu vienīgu glabātavu Zaporožjes AES.
Kijeva aizkavējās ar maksājumiem par kodolatkritumu glabāšanu, taču Maskava turpināja pakalpojumus. Situācija saasinājās 2011. gadā, kad Krievijā tika pieņemts likums, kas aizliedz ievest izmantoto kodoldegvielu no citām valstīm. Maskava norādīja, ka Kijevai ir jāizved radioaktīvie atkritumi un jānomaksā parādi. Ukraina to ignorēja, un no 2017. gada vispār neko nemaksā par kodolatkritumiem. Valdība paziņoja, ka kodolenerģētikas nozarē tagad sadarbojas tikai ar ASV un visi agrākie parādi "neskaitās".
ASV joprojām ir gatavas piegādāt kodoldegvielu, bet ne pieņemt to atpakaļ, tomēr Kijevas labā tās spēra soli pretim, piešķirot kredītu 250 miljonu dolāru apmērā kodolatkritumu glabātavu celtniecībai. Vēl vairāk, ASV kompānija Holtec International piedalījās būvdarbos, kas sākās 2017. gada novembrī Černobiļas atsvešināšanas zonā. Kad objekts būs gatavs, nav zināms. Parasti būvdarbi ilgst 10-15 gadus.
Veselais saprāts pret politiku
Nekādas vienošanās par kodolatkritumu utilizāciju Sumu apgabalā, par ko stāsta Basurins, ASV un Ukraina nav parakstījušas. RIA Novosti aptaujātie eksperti bija vienisprātis – darījumu tik nozīmīgā sfērā nav iespējams noslēpt no sabiedrības. Amerikāņi stingro kontrolē bīstamo kodoltehnoloģiju izplatīšanos un nekad neko tamlīdzīgu nebūtu pieļāvuši.
Speciālisti bija pārliecināti, ka amerikāņi nevar slepus utilizēt Ukrainā arī savus kodolatkritumus. Politisko pētījumu centra (PIR Centrs) konsultants Andrejs Baklickis bija pārliecināts, ka DTR pārstāvis, domājams, runā par kodoldegvielu, ko ASV oficiāli piegādā Ukrainas AES.
"Kodolatkritumi no ASV AES glabājas speciālās glabātavās tajās pašās stacijās. Iespējams, ASV labprāt atbrīvotos no tādiem labumiem, taču nav iespējams vienkārši ņemt un nosūtīt izmantoto kodoldegvielu uz citu valsti. Pirmkārt, drošības apsvērumu dēļ. Otrkārt, nav zināms, vai tas izmaksās mazāk. Treškārt, jutīgo kodolmateriālu transportēšana pāri okeānam ir sarežģīts un riskants process. Kāpēc tas būtu vajadzīgs amerikāņiem, ja lētāk ir glabāt pie sevis?" paskaidroja Andrejs Baklickis.
Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta atomenerģētiksa speciālists Deniss Jurčaks arī uzskata, ka izmantotās kodoldegvielas transportēšana pāri okeānam ir maz ticama.
"Ukrainā ir spēkā aizliegums ievest izmantoto kodoldegvielu no citām valstīm. Turklāt diezin vai ukraiņi var nodrošināt labākus glabāšanas apstākļus. Ņemot vērā to, kādu uzmanību 90. gados ASV piešķīra radioaktīvo materiālu likvidācijai bijušajās PSRS republikās, diezin vai šodien viņi vedīs izmantoto kodoldegvielu uz Ukrainu," atgādināja Deniss Jurčaks.
Vienlaikus eksperts apšaubīja to, vai Ukrainas AES pāreja pie ASV ražotas degvielas būs sekmīga.
"Ielādēt amerikāņu degvielu padomju kodolreaktoros – tas ir tikpat kā ieliet "Ferrari" 92. markas benzīnu. Vai ieliet "Žiguļa" bākā raķešu degvielu. Tas ir ne tikai sarežģīti, bet arī bīstami."
Speciālists pauda pārliecību, ka risināt izmantotās kodoldegvielas problēmas Ukrainā izdosies tikai pēc tam, kad starptautiskajās attiecībās pārsvaru gūs veselais saprāts.
