RĪGA, 10. jūnijs – Sputnik. Grāmata "Profesija – nāve" tika prezentēta Sarkanajā laukumā Maskavā, grāmatu festivālā, pastāstīja Bb.lv.
Grāmatas autors ir Izraēlas institūta Yad Vashem vadošais pētnieks, vēsturnieks Ārons Šneiers. Viņš ir arī Latvijas vēsturnieku komisijas loceklis.
"Profesija – nāve", kas izdota sadarbībā ar Krievijas fondu "Vēsturiskā atmiņa", stāsta par SS mācību nometni "Travņiki".
Latviešu soda vienību noziegumi aprakstīti atsevišķā nodaļā. Šeit uzskaitīti latvieši, kuri kļuvuši par SS zvērību līdzdalībniekiem.
Interesants ir fakts, ka grāmatā, kuras autors ir Latvijas prezidenta vēsturnieku komisijas loceklis, redzams Krievijas fonda "Vēsturiskā atmiņa" logotips.
Fonda vadītājs ir krievu vēsturnieks un publicists, pret personu vērsto noziegumu informācijas grupas (IGCP) koordinators un Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievijas vēstures institūta zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Djukovs, kuram Latvijā piešķirts persona non grata statuss.
Vēsturnieku komisija, kas darbojas Latvijas prezidenta administrācijas paspārnē, arī līdz šim pretojusies valstī uzspiestajai nacionālajai politikai. Piemēram, kad Latvijas Ģenerālprokuratūra attaisnoja SS bijušo hauptšturmfīreru Herbertu Cukuru, jo viņa vaina neesot pierādīta, vēsturnieki norādīja, ka viņa mirstīgo atlieku pārapbedīšana Brāļu kapos Rīgā ir nevēlama.
Vēl vairāk, eksperti uzsvēra, ka Latvijas Ģenerālprokuratūras lēmums pārtraukt krimināllietu pret Cukuru saskaņā ar pantu "Genocīds" neko nemaina: viņš bija viens bēdīgi slavenās Arāja komandas virsniekiem, kas Otrā pasaules kara laikā iznīcināja Latvijas mierīgos iedzīvotājus.
Šīs policijas palīgvienības dalība Latvijas ebreju slepkavībās ir juridiski konstatēts fakts. Vairāk nekā 300 Arāja padotie tika notiesāti PSRS, pašam Arājam 1979.gadā Rietumvācijas tiesa piesprieda mūža ieslodzījumu un viņš miris cietumā.
Vienlaikus pagājušā gada vasarā tika pārtraukts Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas darbs. Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis skaidroja, ka komisija pārtraukusi darbu, jo vēsturnieki nav pauduši par to interesi, kā arī ņemot vērā Latvijas un Krievijas sasprintās attiecības.
Pie tam atzīmēts, ka Latvijas vēsturnieki vēl joprojām individuāli sadarbojas ar speciālistiem Krievijā.
